Stress ikdienā ir parasta un bieža parādība. Mēs to izjūtam uzstājoties auditorijas priekšā, gatavojoties un kārtojot eksāmenus, adaptējoties mums svešā kolektīvā u.c.
Stress ir bioloģiska , psiholoģiska un sociāla parādība, līdz ar to stresu nav vienkārši izmērīt, ne arī definēt, un tam ir dažādi skaidrojumi. Klasiskais skaidrojums : stress ir organisma atbildes reakciju virkne uz spēcīgu kairinātāju (stresora) iedarbību. Svešvārdu vārdnīcā ir teikts , ka stress (angl.stress – sasprindzinājums )- tā ir jūtu pārdzīvojumu forma, kas ietver samērā plašu cilovēku emocionālo stāvokļu loku, ko izsauc daudzi kairinātāji – stresori.
Par stresoriem var būt fiziskās, fizioloģiskās un psiholoģiskās slodzes, augstas vai zemas temperatūras, skābekļa trūkums. Stresors var būt jebkura ietekme , notikums, situācija, apstākļi, kuriem cilvēkam jāpiemērojas un , kas viņam grūtības un diskomfortu. Stresors ir arī cilvēka paša attieksme – kā viņš uztver notiekošoun cik lielu nozīmi tam piešķir. Psiholoģijā stresu skaidro ar to izjūtu palīdzību, kādas cilvēku pārņem, saskaroties ar stresoru,- satraukums, sasprindzinājums, apjukums, nemiers, nomāktība, trauksme, dusmas vai agresija.
Stress tiek raksturots arī kā uztvertie draudi cilvēka fiziskajai vai psiholoģiskajai labsajūtai. Stresa situācijas mazās devās ir neizbēgamas vai pat vēlamas, jo norūda mūsu organismu. Stress ir cilvēka dzīves ikdienas neatņemama sastāvdaļa , tomēr jāprot atšķirt pieļaujamo stresa devu no pārlieku lielās devas.Kaut arī gadu laikā ir izgudroti dažādi pretstresa līdzekļi, teorētiķi joprojām lauza galvas gan ap pašu stresa jēdzienu, gan tā bioķīmisko iedarbību. Tika izveidots sintoniskais modelis. Sintoniskais modelis ietver trīs atsevišķus stresa menedžmenta iemaņu posmus.
Pirmais posms ir pamata, jeb pirmās palīdzības paņēmieni, kas nekavējoties samazina spriedzi un nervozitāti. Otrais posms – atjaunošanās iemaņas – prasa dažādas praktiskas iemaņas, lai atvieglotu pārdzīvojumu. …
