Ievads
Ar stresu ir nācies sastapties ikvienam. Tātad stress ir katra cilvēka neatņemama dzīves sastāvdaļa, jo tas piemeklē ikvienu - gan vecu, gan jaunu. Tāpēc ir svarīgi izprast stresa rašanās cēloņus un arī tā ietekmi uz cilvēka veselību. To jau ir veicis stresa teorijas pamatlicējs vācu un ungāru izcelsmes zinātnieks Hanss Selje .
Autore izvēlējās šo tēmu, jo uzskata, ka stress ir problēma, kuru vajag izpētīt, lai varētu pret to cīnīties. Interesanti ir izpētīt datus no anketām un atklāt, kā tieši skolotāji uztver stresa radītās problēmas un kā viņi pret tām cīnās, vai arī tieši otrādi- necīnās, jo uzskata, ka stress mazās devās padara dzīvi interesantāku un ne tik vienmuļu. Protams, ka viņiem ir arī taisnība. Diemžēl stresa parasti ir par daudz tieši skolotāju ikdienā, kad viņiem jāsastopas ar daudzām dažādām problēmām vienlaicīgi. Tāpēc ir svarīgi rast risinājumu, kā cīnīties pret stresu. Autore uzskata, ka mūsdienu saspringtajā dzīves ritmā stress ir ļoti aktuāla problēma.
Stress, kā tāds, mūsdienās ir pētīts diezgan daudz. Mazāk ir pētīta stresa ietekme uz dažādu profesiju pārstāvjiem, šajā gadījumā uz skolotāja profesiju. Autore uzskata, ka skolotāji ir īpaši pakļauti stresa iedarbībai, jo viņiem savā darba ikdienā ir jāsastopas ar ļoti daudz problēmām vienlaicīgi, kas parasti arī rada stresu. Šo pētījumu varētu izmantot skolotāji, lai viņi vairāk izprastu stresa rašanās cēloņus un tiktu informēti par šīs problēmas risināšanas iespējām.
Autora zinātniski pētnieciskajā darbā galvenā vērība tika pievērsta stresa radītajai ietekmei uz skolotāju profesiju pārstāvjiem.
Tika veikti pētījumi.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis:
1. atklāt stresa negatīvo ietekmi;
2. izpētīt stresa rašanās cēloņus;
3. izpētīt stresa radītās sekas;
4. izzināt, vai skolotāji it īpaši ir pakļauti stresa iedarbībai.
Darba hipotēze:
Pētījuma uzdevumi:
1. izprast stresa rašanās iemeslus;
2. veikt anketēšanu;
3. apkopot datus;
4. savākt informāciju.
…