Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
5,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:532581
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.11.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Stresa iemesli, izpausmes un sekas    4
2.  Stresa izpausmes veidi    6
3.  Stresa līmeņa kontrole. Sākumlīniju noteikšana    7
4.  Sintoniskais modelis    8
5.  Stresa vadīšanas trīs posmi    9
6.  Stresa bioķīmiskie signāli    10
7.  Vispārēja sistēmas pieeja    11
8.  Es – tēla jēdziens    12
9.  Paškoncepcijas piecas sastāvdaļas    13
10.  Sintonikas koncepcija    15
11.  Stresa regulēsanas pamatpaņēmieni    16
12.  Pirmās palīdzības iemaņu apguve    16
13.  Trauksmes atsaukšana    17
14.  Dziļa elpošana    18
15.  Neiromuskulārā atslabināšanās    19
16.  Mērķtiecīga iztēle    20
17.  Pozitīva pašiedvesma    21
  Secinājumi    22
  Anotācija    23
  Literatūras saraksts    25
Darba fragmentsAizvērt

Stresa koncepcija ir atstājusi arkārtīgi lielu ietekmi dažādās to zinātņu jomās, kas pēta cilvēku. Šo zinātnisko koncepciju ietekmējusi ievērojamā Kanādas zinātnieka Hansa Seljes (1907.-1982.) patofizioloģiskie pētījumi, un tālāk tika izlietota medicīnas, psiholoģijas, socioloģijas u.c. zinātņu pētījumos.
Stress ir organisma nespecifiska atbilde uz kaitīgu aģentu iedarbību, kas izpaužas vispārējā adapcijas sindromā. Stress ir morāla vai fiziska pārslodze, kurā indivīds nonāk,ja no viņa prasītais draud pārsniegt viņa spēju vai spēku robežas. Medicīnā tiek uzsvērti trīs galvenie stresa posmi: trauksme, rezistences jeb pretestības un izsīkuma posmi.
Stresa jēdziens ir tik ietilpīgs, ka daudzi uzskata par stresu visu, kas notiek ar cilvēku, ieskaitot miegu. Selje piemetina, ka „pat pilnīgi atbrīvojies – guļošs cilvēks nav izslēgts no stresa”, un, turpinot tālāk viņa domu, ka stresa reakcija piemīt visam dzīvajam, arī augiem, stresa kategorijas papildinās ar jaunu jēdzienu virkni:”mikrostress”, ”makrostress”, „labs stress”, kas saistībā ar sava svarīguma izteiksmi kļūst par dzīves apliecinajumu un vadoso stimulu attīstītāju, kā arī par cilvāka vispusīgās darbības pamatu.
Pirmais Seljes zinātniskais darbs par stresu –„Sindroms, ko izsauc dažādi kaitīgi faktori” – tika publicēts 1936. gadā. Selje bija atklajis interesantu likumsakarību: ja dzīvnieks ir pakļauts pēc rakstura dažādām iedarbēm „maksimālās fiziskās slodzes, temperatūras faktoru iedarbība, toksisku vielu ievadīsana organismā u.c.”, rodas stereotipa reakcija, kas nav atkarīga no kaitīgā faktora specifikas.
Selje aprakstīja šī sindroma trīs attīstības stadijas. Sakotnēji rodas trauksmes reakcija – „aicinājums pie ieročiem” organisma aizsargspēkiem. Šo stadiju, ko reizēm sauc par mobilizacijas stadiju raksturo, ādas apsartums, pastiprināta siekalu izdalīšanās, muskuļas tonusa pazemināšanās, virsnieru dziedzeru izmēru palielināšanās, ķermeņa svara samazināšanās un audu sadalīšanās procesa pastiprināšanās. Jebkura kaitīga faktora ilgstošas darbības rezultata iestajas otrā – adaptācijas vai rezistences (noturīguma) stadija. Tā izpaužas ar virsnieru un aizguņģa dziedzeru pastiprinātu palielināšanos, sintēzes procesu pastiprināšanos audos, atjaunojoties normālam ķermeņa svaram. Ja kaitīgā faktora iedarbība nav bijusi sevišķi spēcīga, tad ar laiku visi aprakstītie rezultāti izzūd un organisms atgriežas normala stāvoklī.
Stresa rašanos un raksturu nosaka ne tikai kairinataja ietekme, bet arī organisma reakcija stresora iedarbības momentā. Reakcija ir atkarīga no daudziem cēloņiem: iedzimtības, iepriekš parciestās iedarbības, vecuma, dažādu faktoru apkopojuma un citiem tā sauktajiem nosacījuma faktoriem. Dažreiz izveidojas arī pretējā – rezistences parādība, t.i., noturības palielināšanās pret kādu no kaitīgajiem faktoriem, kas izsauc aizsardzības reakciju attiecībā pret dažadiem stresoriem. Tā, piemeram, eksperimentejot ar dzīvniekiem, kurus pakļāva ievērojamai fiziskai slodzei (piemeram, ilgstošai peldēšanai), netika novērota stresora reakcija, ievadot organisma antigēnu.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties