Kas ir stress?
Stress ir morāla vai fiziska pārslodze, kurā cilvēks nonāk, ja no viņa prasītais draud pārsniegt viņu spēju vai spēku robežas. Ir trīs galvenie stresa posmi, kas medicīnā tiek uzsvērti: trauksmes, rezistences jeb pretestības un izsīkuma posms.
Daudzi uzskata par stresu visu, kas notiek ar cilvēku, ieskaitot miegu. Tāpēc varam secināt, ka stresa jēdziens ir ļoti ietilpīgs. H.Selje savā grāmatā „Mana mūža stress” piemetina, ka „pat pilnīgi atbrīvojies cilvēks- gulošs cilvēks nav izslēgts no stresa”, un turpinot tālāk viņa domu, ka stress piemīt ikvienam, visam dzīvajam, arī augiem. Bioloģiskā stresa koncepcijai visā pasaulē ir ierādīta vieta medicīnas un psiholoģijas mācību grāmatās, un, tā kā stress skar ikvienu, tas ir kļuvis par vis populārākām medicīnas problēmām.
Tas ir šī sindroma attīstības stadijas aprakstīja H.Selje. Trauksmes reakcija rodas vispirms. Tas ir aicinājums „pie ieročiem” organisma aizsargspēkiem. Šo stadiju, ko reizēm sauc par mobilizācijas stadiju, raksturo ādas apsārtums, pastiprināta siekalu izdalīšanās, muskuļu tonusa pazemināšanās, ķermeņa svara samazināšanās, virsnieru dziedzeru izmēru palielināšanās un audu sadalīšanās procesa pastiprināšanās. Otrā- adaptācijas vai rezistences (noturīguma) stadija iestājas jebkuru kaitīgu faktoru ilgstošas iedarbības rezultātā. Tā izpaužas ar virsnieru un aizkuņģa dziedzeru pastiprinātu palielināšanos, sintēzes procesu pastiprināšanos audos, atjaunojoties normālajam ķermeņa svaram. Ar laiku visi aprakstītie simptomi izzūd no organisma un atgriežas normālā stāvoklī, ja kaitīgā faktora iedarbība nav bijusi sevišķi spēcīga.
…
