Stresa situācijā mēs nonākam ik dienas, tāpēc ir svarīgi mācēt reaģēt konkrētajā situācijā. Jāpanāk pamanīt stresa simtomus novērst vai mazināt tos. Veikt profilaktiskos pasākumus stresa situāciju mazināšanai, imūnsistēmas izveidēj radīt labvēlīgu gaisotni, saliedētību darba kolektīvā. Stress ikdinā ir parasta un bieža parādība. Mēs to izjūtam uzstājoties auditorrijas priekšā,gatavojoties un kārtojot eksāmenus, adaptējoties mums svēšā kolektīvā. Stress ir bioloģiska, psiholoģiska un sociāla parādība. Klasiskais stress ir organisma atbildes reakciju virkne uz spēcīgu kairinātāju iedarbību. Svešvārduvārdnīcā ir teikts, stress (angl. Stress- sasprindzinājums) – tā ir jūtu pārdzīvojuma forma, kas ietver samērā plašu cilvēka emocionālo stāvokļu loku, ko izsauc daudzi kairinātāji- stresori. Par stresoriem var būt fiziskās, fizioloģiskās un psiholoģiskās slodzes, augstas vai zemas temperatūras,skābekļa trūkums. Stresors var būt ikviena ietekme, notikums, situācija, apstākļi, kuriem cilvēkam jāpiemērojas un kas rada grūtības diskomfortu. Stresors ir arī cilvēka paša attieksme- kā viņš uztver notikošo un cik lielu nozīmi tam piešķir. Psiholoģijā stresu skaidro ar to izjūtu palīdzību, kādas cilvēku pārņem, saskaroties ar stresoru,- satraukums, sasprindzinājums, apjukums, nemiers,nomāktība, trauksme, dusmas vai agresīja. Stress tiek raksturots arī kā uztvertie draudi cilvēka fiziskajai vai psiholoģiskajai labsajūtai. Stresa cēloņi ir meklējami arī pārslodzē, kad ir sajūta ka pinākumi, nepadarītie darbi nospiež.Mēs esam kā apburtā lokā, kur no vienas puses ir pinākumi pretdarbu, pret kolektīvu, no otras puses psiholoģisks un fizisks spēku izsīkums.…
