Cilvēku nespēja reaģēt uz ārējiem faktoriem mieriīgi un apdomīgi mūsdienās kļūst vēl izplatītākā. Tā, piemēram, sabiedriskajās vietās bieži var pamanīt raudošu bērnu uz uz viņu kliedzošu māti un nevienam garāmgājējam neienāktu prātā brīnīties, jo katrs var iedomāties kāpēc tāda situācija vispār notikusi. “Visbiežāk bērns sāka gražoties un māte sadusmojās” – tā var sev skaidrot doto situāciju cilvēku vairākums.
Vai arī cita situācija, kura arī var būt daudziem pazīstama: vīrs kaut ko remontē, tas neizdodas, viņš nervozē un jebkurā brīdī (piemēram, pazaudējot kādu nepieciešamu rezerves daļu) viņš var sākt nenormāli kliegt, apvainojot gan sievu, gan mazu bērnu.
Redzams, ka abās situācijās no konfliktiem varētu izbēgt, jo nekādu nopietnu problēmu bebija. Rodas jautājums: kāpēc cilvēki reaģē uz parastām lietām tik vētraini? Kāpēc jebkurš sīkums (piemēram, bērna lūgums nopirkt konfektes, vai zem galda aizripojusi nagla) var viegli izraisīt saskaišanos, dusmas un agresivitāti? Par atbildi var kalpot tagad populārs termins “stress”. Šī tema, diemžēl, kļūst ar katru dienu aktuālākā un tāpēc ir svarīgi noskaidrot, kas tas ir, no kā tas rodas un kā no tā var izvairīties.
Mūzdienās stresu pazīst gandrīz ikviens: sakot ar skolas vecuma bērnu , ierēdri, mājsaimnieci, celtnieku vai pārdevēju. Katrs zina, ko nozīmē „stresot”, „būt lielā stresā”. ko tad īsti nozīmē stress? Stress ir organisma nespecifiska atbilde uz kaitīgu aģentu iedarbību, kas atklājās vispārīgā adaptācijas sindromā. Stress morāla vai fiziska pārslodze, kurā indivīds nonak, ja no viņa prasītais draud pārsniegt viņa spēju vai resursu robežas; Stresu rada pārslodze. …