Kas ir stress? Neārstējama slimība? Stress- šodienas ļaunais vārds- ne vienmēr ir tāds dēmonu karalis, par kādu tas tiek uzskatīts. Mūsdienu zinātniskajā terminoloģijā vārds “stress” pirmo reizi tika lietots fizikā, kur ar to apzīmēja mijiedarbību starp kādu spēku un tā sastapto pretestību. Noteikts stresa daudzums ikdienā ir pat nepieciešams. Kad smadzenes saņem impulsu par potenciālu stresa situāciju, organismā pastiprinās adrenalīna pieplūde, kas veicot kādu darbību, var izraisīt spēka un enerģijas palielināšanos. Adrenalīna pieplūde indivīdam var dot stimulu būt aktīvam un domāt par problēmu labāku risinājumu. Tātad nevajadzētu pilnīgi noliegt stresa nozīmi mūsu dzīvē. Taču ir jālikvidē pārmērīga stresa kaitīgā iedarbība uz fizisko un garīgo veselību. Stress bieži ir saistīts ar cilvēka enerģijas un spēju zudumu. Stress pavājina oeganisma imunitāti jeb neuzņēmību pret noteiktiem slimību ierosinātājiem un indēm.
Kad smadzenes mūs informē, ka jātiek galā ar pārmērīgām prasībām, rodas šādas fiziskās izmaiņas:
asinīs sāk cirkulēt adrenalīns;
asinīs palielinās cukura daudzums;
paātrinās sirds ritms un paaugstinās asinsspiediens;
paātrinās elpošana;
muskuļi saspringst, sagatavojot ķermeni darbībai;
sākas svīšana.
Stresa simptomi iedalās trīs lielās kategorijās: fiziskā, emocionālā un garīgā stresa simptomi.
Visbiežāk konstatēti fiziskie simptomi:
aizdusa un paātrināta sirdsdarbība. Ja jūs naktī guļot dzirdat savu ātro sirdsdarbību, un jums liekas, ka tā arvien paātrinās, ir laiks kaut ko darīt.
nelabums un vemšana. Daudzi darījumu cilvēki nonāk no vienas galējības otrā: no vienas puses, jūs piedalāties uzņēmuma pusdienās, apēdot daudz vairāk nekā nepieciešams; no otras puses, ir tādas dienas, kad vispār “nav laika ēst”. Ja tam vēl pievieno ikdienas darba sasprindzinājumu-slikta dūša un vemšana noteikti ir saistīta ar stresu.…