Ievads
Cilvēkiem bieži gadās saslimt tieši tad, kad cītīgi jāgatavojas pārbaudījumiem. Tas, iespējams, ir saistīts ar stresu, ko cilvēki pārdzīvo. Stress ietekmē dažādus fizioloģiskos procesus, kuriem ir būtiska loma veselības saglabāšanā un slimību atvairīšanā, arī sirds – asinsvadu un endokrīnās sistēmu un imūnsistēmas funkcijas [1].
Darba tēma ir ļoti aktuāla tieši pēdējā laikā. Stress ir ikdienas dzīves sastāvdaļa. Mēs iekļūstam transporta sastrēgumā un nosebojam norunāto tikšanos. Mēs nepaspējam nodot darbu paredzētajā termiņā. Kaimiņi atskaņo mūziku ar stereo iekārtu līdz vēlai naktij. Mums ir sabiedriski pienākumi, kas liek ģērbties atbilstoši situācijai un smaidīt cilvēkiem, kuri mums nepatīk. Rēķinus bieži vien neizdodas samaksāt laikus, un automašīnai nereizē plīst riepa. Mēs pastāvīgi saskaramies ar stresa situācijām, kas liek pielāgoties un mainīt attieksmi un rīcību.
Pētījumi noskaidrojuši, ka dzīves negatīvie notikumi un situācijas, piemēram, laulības konflikts, darba zaudējums, sēras pēc miruša tuvinieka vai hronisku draudu situācija, ka arī priecīgi notikumi, kas saistās ar stresu, piemēram, kāzas, bērna piedzimšana vai pārcelšanās uz citu mājokli, saistās ar imūnsistēmas funkciju izmaiņām, kuras var ietekmēt veselību. Šie novērojumi izraisījuši nopietnu interesi par stresa un veselības savstarpējo sakarību.
Darba mērķis ir noskaidrot, kas ir stress, izpētīt stresa būtību un stresa situācijas rašanas iemeslus.
Tiek izvērtēta esoša, saistīta ar stresa diagnozi, saistīta ar stresu organizācijas situācija Latvijā.
Darbs kopumā izklāstīts uz 21 lapām. Darbā izmantoti 9 literatūras avoti.
Kas ir stress?
Stress ir psihofizioloģisks stāvoklis vai process, kas rodas, sastopoties ar notikumiem, kurus uztveram kā draudus fiziskajai vai psiholoģiskajai labklājībai. To izraisa cilvēka mijiedarbība ar apkārtējo vidi tādā gadījumā, ja pastāv fiziska vai iedomāta neatbilstība starp situācijas radītajām prasībām (stresoriem) un iespējām, kuras ir cilvēka rīcībā šo prasību izpildei. Tie apkārtējās vides notikumi, kurus mēs uztveram kā kaitīgus vai draudošus, ir stresori; mūsu psiholoģiskās un fizioloģiskās reakcijas uz tiem ir stresa reakcijas (stress reactions). Lai neļautos stresa iespaidam, nepieciešams atrast iedarbīgus paņēmienus stresoru pārvarēšanai.…
