Stresa jēdziens.
Mūsdienās stresu pazīst gandrīz ikviens: sākot ar skolas vecuma bērnu, ierēdni, mājsaimnieci, celtnieku vai pārdevēju, līdz pat visaugstākā līmeņa priekšniekam. Katrs zina, ko nozīmē “stresot”, “būt lielā stresā” vai “pavadīt stresa pilnu dienu”. Ko tad īsti nozīmē stress?
Grūtības, bēdas un ciešanas ir pastāvējušas jau no cilvēces pirmsākumiem, taču jēdziens “stress” ir ieviesies tikai nesen. Latviešu valodā tam pat nav vēl atbilstoša vārda, un mēs izmantojam to pašu vārdu, ko lieto angļu valodā. Vārds “spriedze” varbūt būtu piemērotāks, taču vārds “stress” mūsu ausīm izklausās pieņemamāks.
Vārds “stress” cilvēces leksikā ienāca 1956. gadā, pēc ārsta Hansa Seljē publikācijas "Dzīves stress" Amerikas presē. Hanss Seljē vārdu "stress" aizguva no fizikas terminoloģijas, lai apzīmētu stresa sindromu - cilvēka ķermeņa reakciju uz jebkuru ārēju kairinājumu.
Jāatzīmē, ka Seljē klasificēja ne tikai negatīvo stresu (distress), bet arī pozitīvo stresu, kas raksturo organisma adaptīvo spēju pastiprināšanos, kuras vērstas uz veselības saglabāšanu (eistress).Stress ir cilvēka dzīves ikdienas neiztrūkstoša sastāvdaļa, taču tas ievērojami atšķiras pēc iedarbības dziļuma, spēka un ilguma, un, attiecīgi, iedarbības izpausmē uz organismu. Eistresi ir kā nepieciešama dzīves garšviela. – tie ievērojami palielina organisma aizsargspējas, tā izturību pret stresorām iedarbēm.
Stresa jēdziens ir tik ietilpīgs, ka daudzi uzskata par stresu visu, kas notiek ar cilvēku, ieskaitot miegu. Atzīstot, ka pat pilnīgi atbrīvojies- gulošs cilvēks, nav izslēgts no stresa. Tādējādi var droši teikt, ka visa mūsu dzīve sastāv no dažāda veida stresa, kurš ietekmē mūs ik uz soļa.
…
