Stress, tā ietekme uz skolēniem un optimizācija

Stress ir organisma atbildes reakcija uz jebkuru neparasta, spēcīga kairinātāja (stresora) iedarbību. Viena atsevišķa problēma nerada lielu ļaunumu, bet, ja tās krājas cita uz citas un neatrisinās, tad izveidojas vesela problēmu kaudze, kas jānēsā līdzi [1]. Prāts vienlaikus var uztvert tikai pāris problēmu. Ja vienlaicīgi jātiek galā ar daudzām vai kāda no tām saistīta ar sarežģījumiem, cilvēks kļūst nervozs [1]. Nervu sasprindzinājums pats par sevi nav slikts, jo tas rosina domu darbību, saasina uztveri. Tomēr atsevišķos gadījumos tas mūs biedē, jo sākam stostīties, pastiprināti svīstam, skaļi kurkst vēders, dreb ceļi, bieži jāiet uz tualeti. Ķermenis jūt, ka cilvēks netiek galā ar savām nepatīkamajām domām un emocijām, tāpēc, sasprindzinot muskuļus, cenšas tās atvairīt [1]. Vārds „stress” tulkojumā no angļu valodas nozīmē spriedzi, spiedienu, sasprindzinājumu. Vārds stress, tāpat kā „panākumi”, „neveiksme” un „laime” dažādiem cilvēkiem ir ar dažādu nozīmi. Tāpēc formulēt, kas ir stress, ir ‘ļoti grūti, lai arī tas ieviesies ikdienā. Bet varbūt „”stress ir sinonīms vārdam „”distress”. (Distress- angliski bēdas, nelaime, neveiksme, pārpūle.) Kas tas ir- piepūle, pārgurums, sāpes, bailes, nepieciešamība koncentrēties? Jebkurš no minētajiem apstākļiem un daudzi citi var izraisīt stresu, bet nevienu no tiem nevar izcelt un teikt, ka „lūk, tas un tas ir stress”, tāpēc, ka stresa jēdziens vienādā mērā attiecas uz tiem visiem un vēl daudziem citiem apstākļiem [3].…