Stress ir organisma nespecifiska atbilde uz kaitīgu aģentu iedarbību, kas izpaužas vispārējā adaptācijas sindromā. Stress ir cilvēka organisma un psihes kompleksa reakcija uz stresoriem – dažādiem nelabvēlīgiem ārējiem vai iekšējiem faktoriem. Stress jeb Spriedze ir ne vien nepatīkams, bet arī veselībai kaitīgs stāvoklis. Līdzko izjūtam stresu, mūsu organisms ražo dažādus bioķīmiskus vēstnešus, kas plūst pa visu ķermeni. Šie bioķīmiskie vēstneši sagatavo ķermeni vai nu uzbrukt briesmām vai no tām bēgt. Šī spēja bēgt vai uzbrukt briesmām palīdz saglabāt dzīvību. Tiek izdalītas 3 stresa stadijas: trauksmes, rezistences jeb pretestības un izsīkuma.
Pirmā stadijā rodas trauksmes reakcija. To bieži dēvē par mobilizācijas stadiju. To raksturo ādas apsārtums, pastiprināta siekalu izdalīšanās, ķermeņa svara pamazināšanās, sviedru dziedzeru izmēra palielināšanās. Ilgstošas kaitīgu faktoru iedarbības rezultātā iestājas otrā stadija. Tā raksturīga ar virsnieru un aizkuņģa dziedzeru pastiprinātu palielināšanos, sitēzes procesa pastiprināšanos audos, atjaunojoties normālam ķermeņa svaram. Ja kaitīgā faktora iedarbība nav bijusi sevišķi spēcīga, tad ar laiku visi aprakstītie rezultāti izzūd un organisms atgriežas normālā stāvoklī. Trešās stadijas iestāšanās draud ar organismam ar bojāeju. Tās simptomi atgādina trauksmes reakciju, tikai šajā stadijā stresogēnā reakcija iegūst patoģenētisku nozīmi.
Katram organismam piemīt savi rezerves iespēju līmeņi. Tam dēļ cilvēki atšķirīgi var reaģēt uz vienu un to pašu stresogēno situāciju.…