-
Stress kā dzīves sastāvdaļa
Novērtēts!
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 2 | |
1. | Kurš izgudroja stresu? | 3 |
2. | Stresa cēloņi | 4 |
3. | Stresa reakcijas stadijas | 5 |
4. | Stresa fiziskie simptomi | 5 |
5. | Stress – kā anomālais dzives apstāklis | 6 |
5.1. | Stresa izraisītāji jeb stresori | 7 |
5.2. | Stresa reakcija | 7 |
5.3. | Pārslodze | 8 |
6. | Stresa psiholoģiska ietekme | 9 |
7. | Stresa pārvarēšana | 9 |
7.1. | Stresa mazināšanas iemaņas | 9 |
7.2. | Ieteicamie fiziskie vingrinājumi | 10 |
7.3. | Vingrinājumu uzsākšana | 11 |
7.4. | Izstaipīšanās pause | 12 |
7.5. | Sirds un asinsvadu sistēmas stiprināšana | 13 |
Stress ir neatņemama un ikdienišķa katra cilveka dzīves sastāvdaļa. Stresam ir pakļauti visi, un no tā nav iespējams izvairīties. Vārds „stress” no angļu valodas nozīme spriegumu, spriedzi. Stress var būt gan patīkams, gan nepatīkams. Sadzīvē parasti ar šo vārdu saprot negatīvo stresu jeb distresu. Distress vienmēr ir nepatīkams, un tulkojumā no angļu valodas nozīmē bēdas, ciešanas, briesmas. Savukārt patīkamu stresu cilvēkam rada, ļoti liels satraukums, sakarā ar kādu patīkamu notikumu. Ir vairākas definīcijas stresam, bet klasiskākā definīcija ir: “Stress ir emocionāla reakcija uz nelabvēlīgiem, ekstremāliem apstākļiem (stresoriem), kas var būt kā laika trūkums, tā arī briesmas savai vai tuvinieku labklājībai un veselībai”. Stress ir organisma atbildes reakcija uz jebkura neparasta, spēcīga kairinātāja (stresora) iedarbību. Stress ir bioloģiska, psiholoģiska un sociāla parādība, līdz ar to stresu nav vienkārši izmērīt un definēt, tam ir dažādi skaidrojumi.
Stress ir organisma nespecifiska atbildes aizsargreakcija uz jebkuru tam izvirzītu prasību, kas palīdz tam pielāgoties un tikt pāri grūtībām, kuras radušās, vai savaldīt prieka emocijas. Tātad svarīgi kā cilvēks uztvert notikumus, nevis kādi tie ir.
Mērens stress organismam ir labvēlīgs, jo palīdz mobilizēties un nepieciešamības gadījumā palīdz koncentrēties darbībai. Bez tam cilvēks var iemācīties pareizi reaģēt uz radušos spriedzes situāciju. Nelabvēlīgs ir ilgstošs stress, jo tas nevis iedarbina organisma aizsargreakciju, bet kaitē cilveka veselībai.
Lai labāk saprastu stresa cēloņus, vispirms jāizanalīzē stresa mehānismu un tā pozitīvo ietekmi, tādā veidā var izprast, arī stresa regulācijas iespējas.
Papildus tēze
Stress: Droši vien katrs no mums, stresu definētu savādāk, jo katrs mēs viņu izjūtam citādi, savādāk uztveram dažādus notikumus. Ir vairākas definīcijas stresam, bet klasiskākā definīcija pēc Psiholoģijas vārdnīcas Dr.Habil skaidro, ka: “Stress ir emocionāla reakcija uz nelabvēlīgiem, ekstremāliem apstākļiem (stresoriem), kas var būt kā laika trūkums, tā arī briesmas savai vai tuvinieku dzīvībai. Stress angļu valodā– sasprindzinājums. 1999.g. izdotajā mācību līdzeklī “Saskarsme audzēkņiem” teikts, ka stress ir organisma atbildes reakcija uz jebkura neparasta, spēcīga kairinātāja (stresors) iedarbību.[3] Stress ir bioloģiska, psiholoģiska un sociāla parādība, līdz ar to stresu nav vienkārši ne izmērīt, ne arī definēt, un tam ir dažādi skaidrojumi. H.Seljes darbos stresa jēdziens tika skaidrots kā organisma nespecifiska reakcija (vispārīgais adaptācijas sindroms) uz veselībai bīstamu stimulāciju.…
Stresa jēdziens sen kļuva par vispieņemto terminu un vairs nav tikai profesonāļu lietošanā. Tomēr neskatoties uz tā popularitati, stresa saknes ir dziļi ieaugušas ekstraktās zinātnēs.
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Apmierinātība ar darbu kā pieaugušo dzīves darbības komponents
Referāts augstskolai4
-
Dzīves stress
Referāts augstskolai31
-
Griba kā personības sastāvdaļa dažādos literatūras avotos
Referāts augstskolai11
Novērtēts! -
Klausīšanās kā komunikatīvās kompetences nozīmīga sastāvdaļa
Referāts augstskolai12
Novērtēts! -
Klausīšanās kā verbālas komunikācijas sastāvdaļa
Referāts augstskolai7
Novērtēts!