Stress ir neatņemama un ikdienišķa katra cilveka dzīves sastāvdaļa. Stresam ir pakļauti visi, un no tā nav iespējams izvairīties. Vārds „stress” no angļu valodas nozīme spriegumu, spriedzi. Stress var būt gan patīkams, gan nepatīkams. Sadzīvē parasti ar šo vārdu saprot negatīvo stresu jeb distresu. Distress vienmēr ir nepatīkams, un tulkojumā no angļu valodas nozīmē bēdas, ciešanas, briesmas. Savukārt patīkamu stresu cilvēkam rada, ļoti liels satraukums, sakarā ar kādu patīkamu notikumu. Ir vairākas definīcijas stresam, bet klasiskākā definīcija ir: “Stress ir emocionāla reakcija uz nelabvēlīgiem, ekstremāliem apstākļiem (stresoriem), kas var būt kā laika trūkums, tā arī briesmas savai vai tuvinieku labklājībai un veselībai”. Stress ir organisma atbildes reakcija uz jebkura neparasta, spēcīga kairinātāja (stresora) iedarbību. Stress ir bioloģiska, psiholoģiska un sociāla parādība, līdz ar to stresu nav vienkārši izmērīt un definēt, tam ir dažādi skaidrojumi.
Stress ir organisma nespecifiska atbildes aizsargreakcija uz jebkuru tam izvirzītu prasību, kas palīdz tam pielāgoties un tikt pāri grūtībām, kuras radušās, vai savaldīt prieka emocijas. Tātad svarīgi kā cilvēks uztvert notikumus, nevis kādi tie ir.
Mērens stress organismam ir labvēlīgs, jo palīdz mobilizēties un nepieciešamības gadījumā palīdz koncentrēties darbībai. Bez tam cilvēks var iemācīties pareizi reaģēt uz radušos spriedzes situāciju. Nelabvēlīgs ir ilgstošs stress, jo tas nevis iedarbina organisma aizsargreakciju, bet kaitē cilveka veselībai.
Lai labāk saprastu stresa cēloņus, vispirms jāizanalīzē stresa mehānismu un tā pozitīvo ietekmi, tādā veidā var izprast, arī stresa regulācijas iespējas.…
