Stress ir neatņemama un ikdienišķa katra cilvēka dzīves sastāvdaļa. Stresam ir pakļauti visi, un no tā nav iespējams izvairīties. Tulkojot no angļu valodas vārds “stress” nozīmē spriegumu, spriedzi. Stress var būt gan patīkams, gan nepatīkams. Sadzīvē parasti ar šo vārdu saprot negatīvo stresu jeb distresu. Distress vienmēr ir nepatīkams, un tulkojumā no angļu valodas nozīmē bēdas, ciešanas, briesmas. Savukārt patīkamu stresu cilvēkam rada, piemēram, liels prieks.
Stress ir nespecifiska organisma atbildes reakcija uz jebkuru tam izvirzītu prasību, kas palīdz organismam pielāgoties un tikt pāri grūtībām, kuras radušās. Tātad svarīgi, kā mēs uztveram notikumus, nevis, kādi tie ir.
Mērens stress ir organismam labvēlīgs, jo palīdz mobilizēties un koncentrēties nepieciešamai darbībai. Bez tam mēs varam iemācīties pareizi reaģēt uz radušos spriedzes situāciju. Galvenais - nepakļaut sevi ilgstošam stresam, jo tas var kaitēt cilvēka veselībai.
Stresa reakcijai izšķir trīs stadijas. Pirmās – trauksmes stadijas laikā cilvēka organismā notiek straujas reakcijas, palielinās adrenalīna līmenis asinīs. Tādejādi organisms tiek mobilizēts aizsardzībai. Otrajā jeb pretošanās stadijā organisms ir jau pielāgojies dzīvot jaunajos apstākļos. Trešo stadiju sauc par izsīkuma stadiju. Tā iestājas, ja stresu rada ļoti spēcīgs kairinātājs jeb stresors, un tā iedarbība ir ilgstoša. Šajā gadījumā mazinās organisma aizsardzības spējas jeb imunitāte. Tas veicina dažādu slimību attīstību.
…
