7. Secinājumi
Šķiet, ka nav neviena cilvēka, kurš nebūtu savā dzīvē saskaries ar stresu. Mūsdienu attīstītajā pasaulē arvien mazāk nodarbināto saskaras ar tādām tradicionālās vides faktoriem kā ķīmiskās vielas vai troksnis, bet tos ir nomainījuši stress un depresija. Šie jēdzieni sevī ietver plašu situāciju un faktoru kopumu, kuri darbiniekiem rada psiholoģiskus, sociālus un fiziskus kaitējumus. Izstrādātais pētījums liecina, ka stress darba vietā ir izplatīta problēma, tas pieaug un to pat var nodēvēt par 21. gadsimta “darbinieku slimību”. Stress nešķiro cilvēkus pēc tā statusa sabiedrībā vai kā citādi, tikpat labi var saslimt prezidents vai sētnieks.
1. Pētījuma rezultāti parāda, ka lielākā daļa aptaujāto ikdienas darba dienā ir stresa, baidās, par klientu un kolēģu attieksmi pret viņiem, uzskata, ka veselība lēnam pasliktinās un, ka ir iespējas saslimt ar kādu arodslimību.
2. Darbinieki tiek aizskarti gan verbāli, gan fiziski, bet to pārdzīvo un turpina strādāt tālāk, ik pa laikam atpūšoties paņemot pauzi no darba vai sāk lietot kaitīgas vielas, lai vispār varētu dzīvot normālu dzīvi un nedomātu par nākamo darba dienu.
3. Bet par spīti tam, ka vairums atzīst, ka stress viņu dzīvi ir mainījis, uzskata, ka lietas laba neko nevajag darīt – viss it kā nokārtosies pats no sevis vai tad, kad tiks atrasts jauns darbs.
4. Aptaujāto pārsvarā ir jaunieši līdz 26 gadu vecumam, kuri jau var pozitīvi atbildēt uz to, ka stress ir ikdienas sastāvdaļa. Bet šeit rodas jautājums vai stress, un tā pazīmes, nav pārāk ātri iezadzies jauniešos? Tā kā darbs nav noteicošais faktors dzīvē, kurš izraisa stresu, bet tomēr savu daļu ir ietekmējis.
…