Stress – šobrīd ir un droši vien arī turpmāk būs “modes vārds”. Stress ir vajadzīgs – bez tā mūsu dzīve būtu vienmuļa un pelēka. Stress ir tas, kas dod mums izaicinājuma prieku un gandarījuma sajūtu. Stress ir tas, kas ļauj mums mobilizēt savas slēptākās rezerves un paveikt ko tādu, par ko pašiem vēlāk ir zināms izbrīns. Tomēr šis labais ir sakāms tikai tad, ja stress jeb spriedze ir jāiztur ierobežotu laiku. Pārāk ilgstoša vai liela spriedze agri vai vēlu radīs nevēlamas sekas: nervozitāti, pārliecīgu nogurumu … iespējamas pat nopietnas saslimšanas. Katram no mums stresa slieksnis, ko nevajadzētu pārkāpt, ir dažāda augstuma. Kā nepārkāpt pieļaujamā stresa slieksni? Kā iegrožot stresu jau cēloņu stadijā, lai vēlāk nebūtu jācīnās ne ar pašu stresu, ne ar tā sekām? Šie un līdzīgi jautājumi ir tie, ar ko nodarbojas stresa menedžments.
1. Kas ir stress
Neviena cilvēka dzīvē nav bez sarežģījumiem. Grūti klājas tiem, kuriem ir savs bizness, gan tiem, kuri ir tikai darbinieki. Īpaši grūti ir tiem, kuri ir atgriezušies no ieslodzījuma un sāk jaunu dzīvi, tāpat ir grūti tiem kas ir spiesti mainīt dzīves vietu. Ikvienam no mums ir problēmas, un līdz ar tām rodas spriedze.
Vārds “stress” ir angļu vārds, un ļoti populārs kļuva pēdējos gados. Daudzi psihologi vārdu “stress” tulko vai salīdzina ar vārdu “spriedze”.
Stress - organisma un psihes kompleksa reakcija uz emocionāli nozīmīgu kairinājumu, signālu vai problēmsituāciju. Tehniski runājot, stress ir ķermeņa reakcija uz jebkuru ietekmi. Psihologi to sauc par "stresa faktoru". Hanss Selje ieviesa stresa jēdzienu un definēja, ka tas ir ķermeņa fizioloģiska reakcija uz pārslodzi. Par stresu nosacīti sauc visus iespējamos pārslodzes veidus, it īpaši to pārslodzi, kurā indivīds nonāk, ja no viņa prasītais draud pārsniegt viņa spēju vai spēku robežu.…
