21. gadsimta cilvēka dzīve nav iedomājama bez stresa situācijām. Stresam ir pakļauti visi, un no tā nav iespējams izvairīties. Mēs dzīvojam vidē, kurā nepārtraukti kaut kas notiek un mainās – mēs pārvietojamies, runājam, mūs uzrunā, mūs pārņem daudzveidīgas emocijas, rodas jaunas idejas, un tas viss notiek ļoti īsā laikā. Uz pasaules viss notiek aizvien ātrāk, dzīve ir strauja, mainīga. Ikdiena nesastāv vairs no tām rutīniskajām sastāvdaļām, kas bija izplatītas pirms pusgadsimta un vēl senāk. Lai cik kosmopolītiski tas neizklausītos pastāvēs tas, kas mainīsies!
Mums ik brīdi ir jābūt gataviem jaunām situācijām. Nespēja tikt galā ar radušos sasprindzinājumu un situāciju rada stresu. Par maz mūsdienu saspringtajā ritmā mēs apstājamies un padomājam par to, kādēļ esam tik uztraukti, nelīdzsvaroti un nedroši. Lai veidotu mūsu ikdienu pozitīvāku, veselīgāku tajā ir jāsamazina stress.
Bez stresa dzīvot nav iespējams. Mazs stress ir nenozīmīgs un nekaitīgs. Vairākums cilvēku stresa izzināšanai un pārvarēšanai nepiešķir lielu nozīmi. Iespējams tādēļ, ka viņu izpratnē, stress nav nekas kaitīgs. Taču ir pierādīts, ka stress var būt kā ierosinātājs daudzām nopietnām slimībām – čūlām, migrēnai, hipertonijai, sāpēm mugurā, artrītam, astmai un sāpēm sirdī. Psiholoģiskās izpausmes iekļauj aizkaitināmību, apetītes zudumu, depresiju un pazeminātu interesi personiskajās un seksuālajās attiecībās. Tādēļ būtu ļoti noderīgi zināt kā cilvēks var cīnīties pret stresu un saglabāt savu veselību neskartu.
Stress neskar tikai vienu indivīdu. Tas bieži skar arī kolektīvu kopumā. Pārmērīgs stress kolektīvā atspoguļojas organizācijas – firmas – peļņā, darba rezultātos, strādnieku veselībā un labklājībā.…