Nobeigums
Kursa darba izvirzītais mērķis izpētīt stresa pārvarēšanas stratēģijas indivīdiem ar regulārām fiziskām aktivitātēm un bez regulārām fiziskām aktivitātēm tika sasniegts daļēji. Tika noskaidrotas kādas ir stresa pārvarēšanas stratēģijas indivīdiem ar regulārām fiziskām aktivitātēm un bez regulārām fiziskām aktivitātēm, taču netika gūta vienprātīga atbilde.
Tika noskaidrots ka cilvēki, kas regulāri praktizē dažādas fiziskās aktivitātes biežāk izmanto uz problēmu fokusētas stratēģijas, bet cilvēki, bez regulārām fiziskajām aktivitātēm, biežāk izmanto uz emocijām fokusētas stresa pārvarēšanas stratēģijas, kas vērtējamas kā mazāk efektīvas. Balstoties uz ko var teikt, ka cilvēki, kas regulāri praktizē fiziskās aktivitātes izvēlas efektīvākas stresa pārvarēšanas stratēģijas nekā cilvēki, kuriem nav regulāru fizisko aktivitāšu. Vienlaikus pastāv pētījumi, kas apgalvo, ka būtisku atšķirību starp cilvēku ar regulārām fiziskām aktivitātēm un bez tām stresa pārvarēšanas stratēģijām nav.
Īstenojot izvirzītos kursa darba uzdevums, apkopojot un analizējot teoriju un pētījumus par stresu, tā pārvarēšanas stratēģijām, par fizisko aktivitāšu saistību ar stresa pārvarēšanu un stresa pārvarēšanas stratēģijām indivīdiem ar regulārām fiziskām aktivitātēm un bez regulārām fiziskām aktivitātēm, tika izdarīti secinājumi, ka fiziskās aktivitātes palīdz pārvarēt stresu un veidot noturību pret to. Taču nav vienprātības par to, vai regulāras fiziskās aktivitātes ietekmē to, kādas pārvarēšanas stratēģijas tieši cilvēks izvēlēsies.
Tā kā šajā kursa darbā netika sniegtas konkrētas atbildes uz fizisko aktivitāšu regularitātes saistībām ar stresa pārvarēšanas stratēģijām, turpmāka izpēte, kurā ietilptu arī praktisks minēto sakarību pētījums sniegtu pilnīgāku pārskatu par aktuālo tēmu.
…