Secinājumi
Kopumā var secināt, ka stress 21. gs. ir viens no lielākajiem slimību (gan psiholoģisku, gan fizisku) izraisītājiem, kā arī ikdienā ir daudzi stresa izraisītāji, no kuriem nav iespējams izvairīties. Hipotēze, ka stress ir ļoti biežs slimību izraisītājs, ir patiesa, jo, kā redzams šajā pētnieciskajā darbā, stresu var izraisīt pat domāšana par to, ka stress radīsies.
Daudzi cilvēki uzskata, ka stress var būt tikai slikts un ka stress ir līdzvērtīgs bailēm, taču šis apgalvojums ir nepatiess, jo tas, ko daudzi nezina, ir, ka stress patiesībā arī palīdz ķermenim adaptēties situācijām. Tikai gadījumos, kad ķermenis nevar pielāgoties, stress ķermenī ilgstoši izplatās, tad stress ir kaitīgs veselībai. Stresa veids, kuru, pārsvarā, cilvēki piemirst vai pat neiedomājas par tādu ir eistress, kurš rada pozitīvas emocijas.
Cilvēks, piedzīvojot stresu, iet cauri 3 stadijām, kas ir trauksmes stadija, pretestības stadija un izsīkuma stadija. Šīs trīs stadijas vienkopus var nosaukt par vispārīgās adaptācijas sindromu. Ejot cauri šīm stadijām, cilvēks ar stresa palīdzību adaptējas situācijām. Sliktākajā gadījumā cilvēks nonāk pie izsīkuma stadijas, kas viņam radītu depresiju un citas psiholoģiskas vai fiziskas slimības.
Kad cilvēkam neizdodas pielāgoties situācijām, viņam var sākt rasties dažādas slimības, vai arī cilvēks sāk dzert vai lietot vielas, kas, viņaprāt, palīdzēs viņam tikt vaļā no stresa, un, kad cilvēks ir ticis vaļā no stresa, viņam ir izveidojusies atkarība.
…
