Ievads.
Stress ir viena no 21. gadsimta nopietnākajām problēmām. Neviena mūsdienu cilvēka dzīve nenorit bez sarežģījumiem. Mūsdienās arvien vairāk cilvēku sūdzas par stresu. Mēs dzīvojam patstāvīgas konkurences apstākļos, darbā pieaug prasības. Gan darbinieki, gan arī viņu vadītāji bieži vien ir pārlieku aizņemti pildot savus pienākumus un nekam citam vairs neatliek laika. Sekas tādam dzīvesveidam ir „ sadegšana”, uzbudinājums, nelīdzsvarotība.
Zinātnieki apgalvo, ka ikviens cilvēks lielākā vai mazākā mērā kādreiz ir izjutis stresu. Spriedze uzkrājas cilvēka ķermenī un prātā arī neapzināti. Tāpēc stresa pārvarēšanas paņēmienus vajadzētu prast pielietot ikvienam. Jāmāk pamanīt stresa simptomus un censties novērst vai vismaz mazināt tos. Veikt profilaktiskos pasākumus stresa situāciju mazināšanai, imūnsistēmas izveidei, radīt labvēlīgu gaisotni, saliedēt darba kolektīvu.
Latvijā pārmērīgu stresu darba vietā izjūt vairāk nekā puse jeb 53% strādājošo,kā liecina Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra Eurobarometrs aptauja.
Var droši apgalvot, ka stress ir kļuvis par cilvēku būtisku dzīves sastāvdaļu. Bieži vien cilvēks nevar no tā izvairīties, pat ja grib un cenšas to darīt.
Pasaules zinātnieki ir izstrādājuši neskaitāmas metodes, kā cīnīties ar stresu, kā konstatēt cēloņus, kas rada stresu un kā izvairīties no stresa lietišķajā saskarsmē. Šie un vēl daudzi citi ar stresu saistīti jautājumi tiks apskatīti šajā darbā.
1. Stresa jēdziens un tā veidi.
Stress mūsu ikdienā ir bieži sastopama parādība. Stress ir bioloģiska, psiholoģiska un sociāla parādība, tāpēc tam ir sastopami dažādi skaidrojumi.
Stresa jēdziens cilvēces leksikā ienāca 1956. gadā, pēc fiziologa Hansa Seljē publikācijas „ Dzīves stress” Amerikas presē. Zinātnieks vārdu „stress” aizguva no fizikas terminoloģijas, lai apzīmētu stresa sindromu – cilvēka ķermeņa reakciju uz jebkuru ārēju kairinājumu.
Tulkojot no angļu valodas vārds “stress” nozīmē spriegumu, spriedzi. Stress var būt gan patīkams, gan nepatīkams.
Grūtības, bēdas un ciešanas ir bijušas jau no cilvēces pirmsākumiem, taču jēdziens „stress” ir ieviesies tikai nesen, tomēr viens ir skaidrs, stress jeb spriedze ir ne vien nepatīkams, bet āri veselībai kaitīgs stāvoklis. Asinsspiediens paaugstinās, sirds sit arvien straujāk, spēki tiek izšķērdēti un indivīdam nepietiek enerģijas paveicamajam darbam. [4, 12]
…