Strēlnieki

Neaprakstāms posts bija apņēmis Latviju-bija iznīcināti sējumi,nodedzinātas mājas,latvieši devušies bēgļu gaitās. Latvijas inteliģence saprata,ka Vācijas uzvara karā būtu arī Baltijas vācu muižnieku uzvara un latviešiem tas nozīmētu iznīcību. Tautu biedēja pārvācotāju rīcība okupētajā Latvijas daļā.
Kaut gan latvieši ienīdagan vācu muižniekus,gan krievu cara ierēdņus,toreizējā situācija lika vēlēties Krievijas uzvaru. Tad bēgļi varētu atgriezties mājās. Latvieši cerēja,ka,veicinot vācu sakāvi viņi iegūs lielāku rīcības brīvību saimnieciskajā un kultūras dzīvē. Viņi gribēja darboties arī pārvaldē-t.i.,iegūt autonomiju-nelielu patstāvību Krievijas valsts ietvaros,tādējādi ierobežojot vācu varu. Jau 1915.gada aprīlī studenti ierosināja radīt nacionālas karaspēku vienības,lai latviešu karavīrus apvienotu vienkopus spējīgu virsnieku vadībā. Krievijas Valsts domē ievēlētais Jānis Goldmanis iesniedza lūgumu atļaut izveidot latviešu kareivju vienības.…