Streiku likums un veselības aprūpes finansēšanas noteikumu maiņa

Latvijā, kā jebkurā demokrātiskā valstī viens no veidiem kā darbinieki var piespiest darba devēju izpildīt to prasības ir streiks. Protams tas ir diezgan radikāls nesaskaņu risināšanas veids un tādēļ pirms tā izmantošanas tiek mēģināts atrisināt nesaskaņas pārrunu ceļā. Tomēr ja pārrunu ceļā nav iespējams atrisināt pretrunas starp darba devēju un darbiniekiem tad var tikt pieņemts lēmums pieteikt streiku.
Streika pieteikšana, tā norise un uzraudzība Latvijā tiek regulēta ar „Streiku likuma” palīdzību. Tajā ir atrunāti visi ar streikošanu saistītie jautājumi. Likumu pieņemot 1998. gada 23. aprīlī tajā bija paredzētas arī pušu pirmsstreika sarunas, kas no likuma tika izslēgtas 2002. gada 16. oktobrī grozot šo likumu. Jaunajā likuma redakcijā pirmsstreika sarunas vairs netiek paredzētas.
Lai pieteiktu streiku uzņēmumā, kura darbinieki ir arodbiedrības biedri ir nepieciešama biedru kopsapulce, kurā piedalās vismaz ¾ no arodbiedrības biedru skaita. Par streika pieteikšanu ir jānobalso ¾ no klātesošo arodbiedrības biedru skaita. Ja nav iespējams sasaukt arodbiedrības biedru kopsapulci, tad par streika pieteikšanu var lemt arodbiedrības biedru pilnvaroto pārstāvju sapulcē, kuriem ir jāpārstāv vismaz ¾ no attiecīgās arodbiedrības biedru skaita un streika pieteikšana ir jāatbalsta vismaz ¾ no klātesošo arodbiedrības biedru pilnvaroto pārstāvju skaita.
Ja uzņēmuma darbinieki nav arodbiedrības biedri, tad lēmumu pieņem uzņēmuma darbinieku vai to pilnvaroto pārstāvju kopsapulcē, kur streika pieteikšanai noteikumi ir tādi paši kā augstāk aprakstītajā arodbiedrības gadījumā.

…