Straupe atrodas 72 km no Rīgas Braslas upes krastos un kā apdzīvota vieta vēstures avotos pirmoreiz minēta 1206.gadā. Divdesmit kilometru garā joslā , līdz šim, ir atrastas septiņu piļu drupas. Tik liels to skaits nav nekur citur Latvijā atrodams. Protams, pašu piļu vairs nav , bet zem velēnām pilskalni glabā biezākus vai plānākus kultūrslāņus , celtnes paliekas, iedzīves un sadzīves relikvijas. Tomēr ir saglabājušās divas pilis: Lielstraupes un Mazstraupes pils.
Livonijas Indriķa hronikā Straupe dēvēta par senā Idumejas novada centru un saukta par Raupu. 13.gs. pēc Zobenbrāļu ordeņa uzvaras, Straupe nonāca Rīgas arhibīskapa vasaļa īpašumā, bet 14.gs. tā pārgāja baronu Rozenu dzimtas pakļautībā, kuriem līdz pat 1939.gadam piederēja 13.gs. būvētā Straupes pils. 1356.gadā Straupe pirmoreiz minēta kā pilsēta .Tā bijusi nocietināta amatnieku un tirgotāju pilsēta – Hanzas savienības locekle ar Rīgas pilsētas tiesībām.
Pēc 16.gs. mēra un poļu – zviedru kara (1600. – 1629.) tā laika ceturtā lielākā Latvijas pilsēta Straupe zaudē 80% no saviem iedzīvotājiem.
18.gs. Cauri Straupei veda ceļš , kas savienoja Rīgu ar Tartu un Pleskavu, te darbojās zirgu pasta stacija , kuras ēkas daļēji saglabājušās līdz mūsdienām.
Kopš 1713. gada Rīgas – Tartu – Pēterburgas pasta līnija bija viena no nozīmīgākajām komunikācijām visā Krievijas impērijā.
Straupē saglabājusies unikāla celtne – Latvijas vienīgā pilsbaznīca, kas radusies, baznīcu iebūvējot pils ansamblī. Tās interjera gleznojumi ir izcili baroka mākslas paraugi, bet koka zvanu tornis ar 1744.gadā kaltu zvanu atrodas nevis baznīcas smailē, bet pavisam neparasti – savrup – pils parkā.
Braslas senleja ir viena no skaistākajām Latvijas mazo upju senlejām. Abos krastos ir stāvas smilšakmens kraujas ar neskartu augu valsti un 42 m garu krasta alu sistēmu. Netālā apkaimē apskatāmi divi pazemes ezeri – 30 m2 platībā un 2m dziļumā.
Straupes pagasts atrodas Cēsu rajona ziemeļrietumos. Tas robežojas ar Rīgas un Limbažu rajoniem, Stalbes, Raiskuma, Drabešu un Līgatnes pagastiem. Pagasta administratīvais centrs atrodas Plācī.(Šo vārdu profesors J.Endzelīns skaidro: „zemu vietu”)
Straupes reljefu veido Ziemeļvidzemes pauguriene. Pagasta teritorijā nav tik augstu pauguru kā Vidzemes augstienē, bet stāvu pakalnu un dziļu gravu te netrūkst. Straupes Vārnkalns virs jūras līmeņa paceļas tikai 95,6 m, Straumēnu kalns – 93,7, Baukalns – 87 m.
Kas gan var tā priecēt acis, kā zilie, vējā viļņojošie ezeri. Ja pieskaita purvu ezeriņus, tad pagastā ezeru sanāk pāri par divdesmit. Pats lielākais guļ pagasta ziemeļos. Auklē divas salas, nesdams Sārmes vārdu( Domājams, ka tādu nosaukumu ieguvis tāpēc, ka ezera krastā ir saldūdens kaļķu iegula, tātad tur ūdens ir sārmains) .Ar 1,89 km2 tas ir pēc lieluma ceturtais rajonā. Necilo 9 vietu ieņem Riebiņš. Tā platība 0,75 km2 . Tikai viens varen stāvs, dižiem ozoliem , liepām un priedēm apaudzis pakalns šķir to no daudz mazākā Eiķēna. Šiem diviem piepulcējas turpat netālu priežu un egļu audzēs paslēpušās divas Dzelvītes. Straupes – Kaijciema lielceļa pusē guļ Linezers, kura gultne tik tumša, ka tajā mītošie asari savas spuras un zvīņas nokrāsojuši gandrīz melnas. Šis ezers ir atlieka no varenā senča, kur vietā tagad stiepjas kilometriem garš un plašs Straupes – Lēdurgas purvs. Ar ezeriem visbagātākā ir pagasta dienvidu daļa, tur plešas Melnezers, Peksis un Plaudis. Augstu kalnu ieplakā snauž Pūricas ezers. Vai tas sapņo par senajiem laikiem, kad tā krastmalās dzīvoja līvi un deva Tikuldas vai Ikules ezera nosaukumu. Vēl tālāk uz dienvidiem atrodas Ķiržu un Muižnieku ezers .Trīs ezeriņi spīdina savas actiņas Tavaiņupurvā. Pagastu šķērso divas upes – Brasla un Gauja.
Pagastā šalko gan sili, gan birzis, bet ap Riebiņu vainagus pleš tik daudz ozolu, ka grūti būs atrast vēl rajonā tādu vietu , kurā būtu vairāk šo koku.
Pagasta teritoriju šķērso Valmieras – Inčukalna – Rīgas šoseja. Sākumi šim ceļam meklējami zviedru laikos, kad Vidzemē tika izveidots labs ceļu tīkls ar pasta stacijām ceļa malās, kurās varēja apmainīt pasta karietēm zirgus.…
