Stirna ir mazākā Latvijas briežu dzimtas suga. Tās garums 100-130 cm, skausta augstums 75-78 cm, svars 20-40 kg. Tēviņi (āži) nedaudz lielāki par mātītēm (kazām). Tēviņiem uz galvas līdz 30 cm gari trīsžuburaini ragi. Stirnas ķermenis ir slaids, kājas garas , kakls slaids, galva neliela, ar samērā llielām platām un samērā kustīgām ausīm un palielām acīm. Ķermeņa matojums, izņemot mazuļus, vienkrāsains un samērā rupjš.Vasarā tas ir dzeltenīgi rūsgans vai rūsgansarkans un sastāv no akotmatiem. Ziemā matojums ir rudi pelēks vai brūnganpelēks un sastāv no akotmatiem un īsas pavilnas. Vēderpuse gaišāka, parasti baltgana, retāk ar rūsganu nokrāsu.Stirnēni līdz 4 mēnešu vecumam ir plankumaini.
Latvijas stirnas populācija pieder pie nominālformas Capreolus capreolus capreolus L. ,kas izplatīta Eiropā. Pavisam ir aprakstītas 10 stirnu pasugas.
Izplatība.
Stirna ir Rietumpalearktikas platlapju mežu vai meža stepes faunas elements, kas pielāgojies dzīvei arī mērenās joslas boreālo mežu zonā. Areāls aptver Eiropās mežu un meža stepes zonas, Eiropā - uz ziemeļiem līdz 60° z. pl.. Austrumbaltijas teritorijā stirna ieviesās pēcledus laikmetā agrā holocēna subboreālā klimata periodā, vienlaicīgi ar platlapju mežu atttīstības sākumu. Subfosilas skeleta atliekas Latvijas teritorijā atreastas apmēram 17 vidējā un vēlā akmens laikmeta apmetnēs, biežāk-valsts dienviddaļā. Neapšaubāmi tā vēl 16. Gs. Bija izplatīta visā Latvijas teritorijā un Igaunijas dienviddaļā (Fabriciusa Livonijas hronika,1610), bet pēc dažu autoru domām, tā bija sastopama Latvijā arī vēl 17 un 18. Gs., vismaz Kurzemē (J.Fdisher,1791; O. Lovis,1885).…