Binokulārā redze – abu acu sensoro un motoro sistēmu vienota darbība, ar mērķi nodrošināt vienlaicīgu abu acu redzes asu virzību uz fiksējamo objektu, šī objekta monokulāro attēlu saplūdināšanu vienā attēlā un tā lokalizāciju atbilstošā telpas punktā.
Piedzimstot cilvēkam binokulārās redzes nav. ~ 5-6 nedēļu vecumā izveidojas binokulārā kortikālā saite, parādās paralēlas, konjugētas acu kustības. 3 mēnešu vecumā bērns ar acīm jau seko priekšmeta kustībai, acu kustības kļūst apzinīgas. 4 mēnešos šīs kustības ir koordinētas ar roku kustībām. 6 mēnešu vecumā ir izveidojies galvenais binokulārais redzes reflekss un fūzijas reflekss. Neskatoties uz monokulārās redzes sistēmas nepilnvērtību, binokulārās redzes sistēma veidojas un sākotnēji apsteidz to. Kvalitatīvas binokulārās uztveres sistēmas izmaiņas un attīstība turpinās līdz 6 – 7 gadu vecumam.
Divas vienādi redzošas acis vēl nav binokulārās redzes garants.
Pie divām atvērtām acīm var būt :
1)monokulāra redze,
2)vienlaicīga redze – attēls no abu acu tīklenēm tiek uztverts atsevišķi,
3)binokulāra redze.
Binokulārās redzes priekšrocības :
tiek regulēta konverģences darbība,
labāka iespēja novērtēt attālumu līdz objektam,
labāka spēja uztvert priekšmeta krāsu un spilgtumu,
labāka telpiskums izjūta.
Tātad, lai tiktu nodrošināta normāla binokulārā redze, jāizpildās trīs galvenajiem nosacījumiem :
jābūt veselam acs motorajam aparātam, kas nodrošina pareizu acu optisko asu vērsumu uz fiksējamo objektu,
nepieciešama vesela un funkcionāli pilnvērtīga tīklene ( šeit galvenā loma ir foveolai, kur ir visaugstākais redzes asums un vislabākā izšķirtspēja ),
veseli redzes ceļi un smadzeņu garozas apgabals, kas atbild par saņemtās redzes informācijas analizēšanu.…