Stāvoklis Eiropā 1945.-1991.gadā

No 1945. gada 17. jūlija līdz 2. augustam Berlīnes priekšpilsētā Potsdamā notika trešā – pēdējā „liela trijnieka” tikšanās, bet jau mainītā sastāvā. Pēc Franklina Ruzvelta nāves Amerikas Savienotās Valstis pārstāvēja jaunais prezidents Harijs Trumens, bet Lielbritānijā konferences laikā notika vēlēšanās, kur Čerčila konservatīvā partija zaudēja, tādēļ viņu konferences gaitā nomainīja leiboristu līderis Klements Etlijs. Galvenais sarunu temats šajā konferencē bija pēckara Vācija un valstu robežas Eiropā. Vācija, Austrija un Berlīne tika sadalīta četrās okupācijas zonās, tika panākta vienošanās pilnībā likvidēt Vācijas militāro potenciālu, bruņotos spēkus, kā arī nacistu partiju un tai pakļautas iestādes un organizācijas, bet Trešā reiha vadītājus un citus kara noziedzniekus tiesāt speciāli izveidotā starptautiskā tribunālā. Tika galīgi noteiktas Vācijas robežas. Tās teritorija salīdzinājumā ar 1938. gadu tika samazināta par ceturto daļu. Austrumprūsiju sadalīja starp PSRS un Poliju. Mazliet agrāk, no 1945. gada 25. aprīļa līdz 26. jūnijam San-Francisko pilsētā ASV, notika konference, kura pabeidza darbus ANO izveidošanā. Tika apstiprināti organizācijas statūti, kuri atgādināja Tautu Savienības statūtus. Par organizācijas mērķi tika izvirzīta kolektīvās drošības un miera uzturēšana, draudzīgu attiecību attīstīšana starp valstīm, starptautiskās sadarbības realizēšana ekonomisku, sociālu un humanitāru jautājumu atrisināšanā. 1946. gadā Parīzē notika miera konference, kurā tika izstrādāti un parakstīti miera līgumi ar Vācijas sabiedrotajiem karā – Bulgāriju, Ungāriju, Itāliju, Rumāniju un Somiju.…