1.Statistiskā novērošana
Lai iegūtu statistisko informāciju par pētāmo parādību un varētu to analizēt, ir jāveic statistiskā pētīšana, ko var iedalīt trīs posmos:
√ novērošana (ziņu, datu vākšana);
√ apkopošana jeb grupēšana;
√ vispārināšanai jeb analīze.
Novērošana ir statistiskas pētīšanas pirmais posms, un tās uzdevums ir iegūt sākotnējo informāciju par pētāmās parādības atsevišķām vienībām, lai pēc tam to varētu izmantot statistiskās pētīšanas nākamajiem diviem posmiem: apkopošanai un gala mērķim - analīzei. Tā kā novērošana ir statistiskās pētīšanas pirmais posms, tad ir jācenšas iegūt maksimāli pilnīgu, sistemātisku, pareizu un lētu sākotnējo informāciju. Ja sākotnējā informācija satur būtiskās kļūdas, tad nav jēgas to tālāk apkopot un analizēt. Tāpat būtiska nozīme ir ziņu iegūšanas izmaksām. Tās var samazināt, pārzinot novērošanas metodiku, līdz ar to izvēloties dotajai situācijai optimālāko risinājumu un līdz ar to samazinot pētījuma izmaksas.
Statistiska novērošana ir sistemātiska un racionāli organizēta, uz statistikas zinātnes un prakses atzinām balstīta sākotnējas informācijas vākšana, ar mērķi to izlietot sabiedrisko parādību un procesu analīzē.
Statistiskajā novērošanā eksistē divas organizatoriskas formas: pārskati un speciāli organizētas statistiskas novērošanas.
Pārskati ir speciālas formas veidlapas, kuras uzņēmumi, organizācijas un iestādes iesniedz LR CSP, Valsts ieņēmumu dienestam u.c. Par pārskatu iesniegšanu ir atbildīgi uzņēmumu vadītāji. Pārskati, pēc to iesniegšanas biežuma, var būt gan ikmēneša, gan ceturkšņa, gan arī gada pārskati. Parasti par pārskatu aizpildīšanu uzņēmumā veic grāmatvedības darbinieki. Šī ir vislētākā datu vākšanas forma, jo ir iespējams aptver visas vienības, tas ir, visus uzņēmumus. Taču ir parādības un procesi, kurus nevar izzināt no pārskatu informācijas un tiem izmanto otro novērošanas formu - speciāli organizētu statistisko novērošanu.
Speciāli organizētas statistiskas novērošanas galvenā iezīme ir tā, ka datu novērošana tiek veikta pēc speciāla bieži vien vienreizēja pasūtījuma. Šādus pasūtījumus izpilda statistikas iestādes vai arī citas organizācijas, piemēram, socioloģisko vai marketinga pētījumu centri. Visas valsts mērogā šādas novērošanas piemērs ir Tautas skaitīšana, kas parasti tiek organizēta katrus desmit gadus. Latvijā pēdējā Tautas skaitīšana bija 2000.g. no 31.marta līdz 29.aprīlim. Tautas skaitīšanas laikā tiek savākta informācija par katru valsts iedzīvotāju pēc vairākām pazīmēm.
Izšķir vairākus novērošanas veidus. Pēc ziņu reģistrācijas regularitātes izšķir nepārtraukto un pārtraukto statistisko novērošanu.
…
