Kopš 1990. gada strukturālo un īpašuma formu pārmaiņu rezultātā būtiski mainījies nodarbināto skaits. 90. gadu sākumā darba tirgum piemita trīs galvenās iezīmes: vispārēja nodarbinātības līmeņa pazemināšanās, darbaspēka pārdale starp tautsaimniecības nozarēm un darbaspēka pārdale no valsts uz privāto sektoru. Turklāt saasinājās neatbilstība starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā aspektā, izraisot bezdarbu. Demogrāfiskā situācija, migrācija, bet galvenokārt strukturālās pārmaiņas, ko veicināja iepriekšējo ārējās tirdzniecības sakaru pārtrūkšana, ietekmēja tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaita samazināšanos. Vislielākais kritums bija 1992.-1994. gadā, kad strauji pieauga nestrādājošo darba meklētāju skaits. Daudzi no viņiem tiecās iegūt materiālu pabalstu, tāpēc 1993. gadā strauji pieauga arī reģistrētais bezdarba līmenis. To bezdarbnieku īpatsvars, kuri saņēma pabalstus, gada laikā svārstījās ļoti augstā līmenī - 60-80% apjomā no reģistrēto bezdarbnieku skaita.
Līdz ar to rodas nepieciešamība pēc nodarbinātības un bezdarba statistikas, ka parādītu kā Latvija ir salīdzināma ar citām valstīm. Lai uzzinātu salīdzināmos datus lieto speciāli izstrādātu visām vienotu metodoloģiju, konkrēto statistikas datu iegūšanai un analizēšanai.
Patstāvīgā studiju darba mērķis ir izpētīt nodarbinātības un bezdarba statistikas metodoloģiju un kā arī analizēt nodarbinātības un bezdarba situāciju Latvijā.
Izejot no studiju darba mērķa, autors izvirza sekojošus uzdevumus:
1.Raksturot nodarbinātības un bezdarba statistisko metodoloģiju, kādu izmanto Latvijas Centrālās statistikas biroja darbinieki.
2.Analizēt bezdarba situāciju Latvijā laika posmā 1990.-2001.g.
1.Nodarbinātības un bezdarba statistikas iegūšanas metodoloģija
Informāciju par nodarbināto iedzīvotāju skaitu un sastāvu sniedz tautas skaitīšanas, speciāli organizētu apsekojumu un statistikas tekošās uzskaites dati.
Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu 50% un vairāk) un privātajā sektorā (uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu līdz 50%, visu veidu uzņēmējsabiedrībās bez valsts kapitāla daļas, individuālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbaspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu. …
