Statistika. Mācību līdzeklis / Referāts / ID: 840341

Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt

Autors: Valerijs Jakusenko (3)

Vērtējums:

Publicēts: 10.12.2004.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 10 vienības

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
1.	Statistikas priekšmets un metodes	5
1.1.	Statistikas jēdziens	5
1.2.	Statistikas vēsture	5
1.3.	Statistikas zinātnes priekšmets	6
1.4.	Statistikas metodes	7
1.5.	Statistikas darba organizācija Latvijā un starptautiskās organizācijās	7
2.	Statistiskās informācijas vākšana un sagatavošana	9
2.1.	Statistiskās novērošanas formas	9
2.3.	Statistiskās novērošanas veidi	10
2.4.	Statistiskās grupēšanas veidi	11
2.5.	Statistiskās grupēšanas pazīmes	12
3.1.	Statistiskās tabulas	13
3.2.	Statistiskie grafiki	14
4.	Absolūtie un relatīvie lielumi	16
4.1.	Absolūtie lielumi	16
4.2.	Relatīvie lielumi	17
4.3.	Relatīvo lielumu veidi	17
5.	Sadalījuma rindas	22
5.1.	Sadalījuma rindas būtība	22
5.2.	Sadalījuma rindas raksturojošie rādītāji	23
5.3.	Sadalījuma rindas grafiska attēlošana	24
6.	Vidējie lielumi	24
6.1.	Vidējo lielumu jēdzieni	24
6.2.	Nesvērtie vidējie lielumi	25
6.3.	Svērtie vidējie lielumi	27
6.4.	Aritmētiskā vidējā aprēķināšana intervālu sadalījuma rindai	28
6.5.	Sadalījuma rindas vidējie	29
7.	Variācijas rādītāji	32
7.1.	Variācijas jēdziens	32
7.2.	Variācijas absolūtie rādītāji	32
7.3.	Variācijas relatīvie rādītāji	35
8.	Izlases novērošana	37
8.1.	Izlases metodes būtība	37
8.2.	Izlases veidi un novērošanas vienību atlases paņēmieni	38
8.3.	Izlases novērošanas kļūdas	40
8.4.	Nepieciešamā izlases lieluma aprēķināšana	43
9.	Dinamikas rindas	44
9.1.	Dinamikas rindas jēdziens	44
9.2.	Dinamikas rindas līmeņu absolūto un relatīvo pārmaiņu rādītāji	45
9.3.	Dinamikas rindu vidējie lielumi	48
9.4.	Dinamikas rindas pamattendences jeb trenda atklāšana	49
9.5.	Sezonalitātes analīze	53
9.6.	Dinamikas rindas interpolācija, ekstrapolācija un prognozēšana	57
10.	Indeksi	59
10.1.	Indeksu jēdziens	59
10.2.	Individuālie indeksi un kopindeksi	60
10.3.	Kopindeksu savstarpējās matemātiskās sakarības	66
10.4.	Agregātindeksi un vidējie indeksi	68
10.5.	Indeksu rindas	70
10.6.	I.Fišera ideālais indekss	73
10.7.	Vidējo lielumu indeksi	74
10.8.	Teritoriālie indeksi	76

Darba fragmentsAizvērt

1.1. Statistikas jēdziens

Termins „statistika” ir cēlies no latiņu vārda „status”, kas nozīmē „noteikts lietu stāvoklis”. Statistikas termins ir ļoti plašs. Pašreiz to lieto trijās nozīmēs:
1. Ar statistiku saprot īpašu praktiskās darbības nozari, kura statistiskos datus iegūst, apstrādā un analīzē un raksturo atsevišķu uzņēmumu, nozaru, reģionu, valsts sociālekonomisko attīstību.
2. Ar statistiku saprot zinātni, kura izstrādā statistikas praksē izmantojamus teorētiskos atzinumus un metodes.
3. Ar statistiku saprot statistiskos datus, kas uzrādīti uzņēmumu, organizāciju, nozaru pārskatos, publicēti krājumos, atspoguļoti periodikā.
Statistikas īpatnība ir tā, ka statistiskie dati tiek apkopoti kvantitatīvā formā, tas ir, statistika „runā skaitļu valodā”, atspoguļojot sabiedriskās parādības visā to daudzveidībā.
Statistiskie dati raksturo pētāmās parādības stāvokli, līmeni, tās attīstību konkrētajā laikā un vietā, kā arī kvalitatīvās pārmaiņas attīstības procesā.
Jāatzīmē, ka, nosaucot to vai citu statistisko rādītāju, vienmēr tiek norādīts:
 kāda parādība tiek pētīta;
 laiks un vieta, kuras robežās parādība novērota;
 kādās mērvienībās tiek izteikts parādības lielums.
Piemēram, 2003. gadā 31.martā iedzīvotāju skaits Rīgā bija 737.614 cilvēki. Tātad pētītā parādība ir iedzīvotāju skaits; laiks – 2003. gada 31. marts; vieta – Rīga; mērvienība – cilvēki.

1.2. Statistikas vēsture

Statistikas attīstībai ir senas saknes.
Saimnieciskajām un kara vajadzībām jau cilvēces vēstures senākajos periodos bija vajadzīgi dati par iedzīvotājiem, zemi, mājlopiem, iedzīvotāju mantisko stāvokli.
Ar mērķi ievākt nodokļus tika organizēta iedzīvotāju skaitīšana. To veica Senajā Ķīnā, Senajā Romā, Ēģiptē un citur.
Piemēram, Ķīnā vairāk nekā divus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras notika iedzīvotāju skaitīšana pēc dzimuma un vecuma, kā arī tika vāktas ziņas par iedzīvotāju mantisko stāvokli, lauksaimniecības un rūpniecības stāvokli.

…