3. SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Starptautiskās tiesības ir sena tiesību nozare, kas cieši saistīta ar valstu rašanos un vissenākā ir paražu tiesība.
Starptautiskās tiesības ir noteikumu kopums, ko valstis vai nācijas ir atzinušas par saistošu savstarpējās attiecībās, tostarp attiecībās ar starptautiskām organizācijām.
Starptautisko tiesību normas parasti ir iekļautas suverēnu valstu starpā noslēgtos nolīgumos un/vai atvasinātas no šiem nolīgumiem.
Starptautiskās tiesības ir starptautisko attiecību dalībnieku radītie uzvedības noteikumi.
Starptautisko tiesību avoti ir starptautisko tiesību normu eksistences formas.
Starptautisko tiesību avotu radīšanas pamatā ir starptautisko tiesību subjektu griba, tās saskaņošana kopējo vajadzīgo mērķu sasniegšanai, vienošanās.
Starptautisko tiesību normu radīšanas process ir visai sarežģīts, starptautiskās tiesības nekad nestāv uz vietas, tās ir nepārtrauktā attīstībā, un izmaiņas tajās notiek atkarībā no valstu interesēm, to politikas, no reālajiem starptautisko attiecību apstākļiem.
Vispārējo tiesību principu izpratne attīsta tiesību zinātne, iestāžu prakse un tiesu prakse (judikatūra).
Starptautisko tiesu spriedumiem kā starptautisko tiesību avotiem pakāpeniski tiek piešķirta aizvien lielāka nozīme, īpaši tas raksturīgs Eiropas Savienības tiesībām.
…