4. SECINĀJUMI
Autore, rakstot darbu, izdarīja sekojošus secinājumus:
1. Starptautiskās tiesības ir izveidojušās jau labu laiku atpakaļ un to veidošās vēl aizvien nebeidz apstāties, tās turpina attīstīties un pilnveidoties ar mūsdienās. To galvenais mērķis ir panākt starptautiskās sistēmas normālu funkcionēšanu, nosakot kā ir jāizturas valstīm miera attiecību saglabāšanas interesēs.
2. Paralēli starptautiskajām tiesībām, ar laiku arī izveidojās starptautisko tiesību avoti. Daži tiesību avoti ir jau izzuduši pavisam, savukārt ir arī tādi arī tādi, kas zaudējot savu praktisko nozīmi, ir saglabājuši tikai vēsturisku vērtību. Vēsturiskie tiesību avoti bija savādāki, nekā tie ir mūsdienās, tomēr mūsdienu avotu uzskaitījums arī nav pilnīgs. Reizēm ir vērts aplūkot arī vēsturiski veidojošos tiesību avotus, lai varētu spēt saprast un izzināt, kā tie ir attīstījušies līdz mūsdienu tiesību avotiem.
3. Pie starptautiskajiem līgumiem svarīgs un universāls starptautisko tiesību avots ir Apvienotās Nācijas Organizācijas (ANO) Statūti. Starptautiskie līgumi ir galvenais, būtisks un ļoti svarīgs starptautisko tiesību avots, bez kura nebūtu iedomājama starpvalstu sadarbība.
4. ANO 1970.gada pieņemtā ‘’Deklarācija par starptautisko tiesību principiem’’ kā deklarācija nav obligāts dokuments, jo deklarācijām nepiemīt tiesiski saistošs raksturs, bet gan ir vairāk morāls spēks, un tie sniedz valstīm praktiskus ieteikumus.
5. Starptautisko organizāciju rezolūcijas nepieder pie starptautisko tiesību avotiem, izņemot ANO Drošības padomes rezolūcijas, jo tās ir valstīm saistošas, taču normatīva rakstura starptautisko starpvalstu organizāciju, it īpaši ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas un tās pieņemtās deklarācijas var pieskaitīt pie starptautisko tiesību palīgavotiem.
6. Par starptautisko tiesību avotiem tiek atzītas arī starptautiskās paražas kā pierādijums vispārējai praksei, kas tiek akceptēta kā likums.
…
