Starptautisko publisko tiesību jēdziens. Starptautiskās juridiskās sistēmas raksturojums

2003. gada marta beigās – aprīļa sākumā ASV un Lielbritānija, kad tur pie varas bija leiboristu premjerministrs Tonijs Blērs, pilnīgi ignorējot tajā laikā spēkā esošos un ANO Statūtos nostiprinātos starptautisko tiesību pamatprincipus, bez ANO Drošības padomes piekrišanas uzsāka karu pret Irāku. Kad beidzās galvenās kara operācijas, tika paziņots, ka Pentagons kontrolēs miera laika dzīves atjaunošanu Irākā un uzraudzīs tur jaunas valdības izveidošanu bez ANO un kontinentālās Eiropas vadošo valstu līdzdalības. ANO nedrīkst būt ASV ārpolitikas īstenošanas instruments. Tai jākalpo visas pasaules sabiedrības kopējo, nevis ASV ārpolitikas mērķu īstenošanai.
Nākamās sekas, kuras daudzi paredzēja invāzijai Irākā, bija terorisma akciju pastiprināšanās, tajā skaitā Izraēlā. Tā tas arī drīz notika. 2003. gada maija vidū sākās terorisma sprādzienu sērija Saūda Arābijas galvaspilsētas eiropiešu un amerikāņu apdzīvotajos kvartālos, kā arī Marokā.
2003. gada 28. maijā Amnestry international savā starpā ikgadējā ziņojumā rakstīja, ka „ASV uzsāktais karš pret terorismu izraisījis pretēju efektu, tas ir padarījis pasauli daudz bīstamāku, ierobežojot cilvēktiesības, apšaubot starptautiskās tiesības un aizsargājot valdības no starptautiskās pārbaudes.. Terorisma apkarošana arī pastiprinājusi šķelšanos starp etniskajām un reliģiskajām grupām, sējot sēklu jauniem konfliktiem. Tā ietekmē patiesas bailes pārņēmušas visus sabiedrības sektorus.”
Pēc sabiedriskās domas aptaujas 20 pasaules valstīs viedoklis par ASV pēc 2003. gada Irākas kara ir izveidojies daudz sliktāks nekā agrāk. Karš paplašināja plaisu starp amerikāņiem un rietumeiropiešiem, vēl vairāk saniknoja musulmaņu pasauli, mazināja atbalstu karam pret terorismu un būtiski vājināja globālās sabiedrības atbalstu ANO un NATO.
…