Darbs ir izstrādāts ģimenes tiesību jomā. Darba mērķis ir noskaidrot, vai adopcijas tiesiskais regulējums gan starptautiskajā, gan dažādu nacionālo valstu līmenī ir pietiekams, lai nodrošinātu galveno adopcijas mērķi – bērna vislabāko interešu ievērošanu un aizsardzību adopcijas procesā.
Pēdējos gados ievērojami ir mainījusies adopciju (gan vietējo, gan starptautisko) regulējošā likumdošana, tādēļ, nozīmīgi ir arī izpētīt likumdošanas attīstības procesu, izprast sekas kādas ar izmaiņām iecerēts panākt un iemeslus to ieviešanai. Grozījumu izdarīšana
esošajos likumos un jaunu normatīvo aktu pieņemšana, protams, tika veikta
nolūkā veicināt adopciju, tādēļ, rakstot semestra darbu, autore centās arī noskaidrot
cik labi tas ir izdevies un, vai mērķi ir sasniegti.
Lai veiksmīgi izstrādātu darbu, autore ir aptaujājusi kompetentas personas, kuras ir atbildīgas par starptautisko adopciju regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kuri strādā pie tā, lai adopcijas joma būtu sakārtota.
Semestra darbā autore ir izmantojusi analīzes un salīdzinošo pētniecības metodi, analizējot un salīdzinot adopcijas tiesisko regulējumu dažādās nacionālajās valstīs, kā arī starptautiskos normatīvos aktos šajā jomā.
Semestra darbā ir divas nodaļas. Pirmajā nodaļā darba autore ir izpētījusi adopcijas un starptautiskās (starpvalstu) adopcijas jēdzienu.
Otrajā nodaļā darba autore ir analizējusi adopcijas tiesisko regulējumu – vispirms izpētot dažādu valstu normatīvos aktus, ņemot vērā šo valstu piederību kādai tiesību sistēmai, pēc tam analizējot adopcijas tiesisko regulējumu starptautiskajos normatīvajos aktos – divpusējos un daudzpusējos līgumos. Tika apskatīts starptautiskās adopcijas tiesiskais regulējums ne tikai Latvijas Republikā, bet arī Somijā, Francijā, Zviedrijā un Krievijas Federācijā.
Noslēgumā darba autore ir secinājusi, ka starptautiskās adopcijas tiesiskais regulējums šobrīd ir pietiekams, lai nodrošinātu bērna interešu aizsardzību, lai gan joprojām pastāv atsevišķu tiesību normu kolīzijas, saskaroties divu vai vairāku nacionālo valstu normatīvajiem aktiem. Tāpat darba autore secina, ka nacionālajās valstīs nav vienotas izpratnes starptautisko konvenciju interpretācijā un piemērošanā un atsevišķos jautājumos ir nepieciešams izstrādāt vienotus kritērijus, lai adopciju regulējošās starptautiskās konvencijas visās valstīs tiktu iztulkotas un piemērotas vienādi.…