Starptautisko līgumtiesību subjekts jeb avots ir starptautiskie līgumi
Starptautiskie līgumi laika gaitā ir kļuvuši par starptautisko tiesību vispopulārāko avotu, jo palielinoties zinātniskajam un tehniskajam progresam , pasaulē pastiprinās saplūšanas procesi. Nemitīgi aug to jautājumu skaits, kuros valstīm ir jāatrod kopējā sadarbība, jāsaskaņo savas intereses. Kā piemēram, valstis ir ieinteresētas noteikt vienotus cilvēktiesību standartus, jo tādejādi tiek panākta stabilitāte un paredzamība starptautiskajā vidē, un tas ir ikvienas valsts interesēs.
Bet kas tad īsti ir starptautiskie līgumi tiesību literatūrā var atrast vairākus terminu skaidrojumu, viena no definīcijām. Martenss jau XX.gs sākumā līguma būtību definēja ļoti skaidri: „ Starptautiskais līgums ir divu vai vairāku valstu vienošanās.” Viņš rakstīja, ka līgumu nosaka saistošās attiecības starp valstīm, kas to noslēgušas, un vienmēr ir kalpojis par vienu no labākajiem tiesību attiecību, pat tiesību principu noskaidrošanas līdzekļiem, kuriem jāvalda starptautiskajās attiecībās. Starptautisko vai starpvalstu līgumu vēsture ir tikpat veca kā valstiskuma vēsture. Starptautisko līgumu slēgšanas pierādījumi ir atrasti visvecāko valstu un civilizāciju – Asīrijas, Ēģiptes un Babilonijas rakstu dokumentos.
Starptautiskie līgums nozīmē starptautisku rakstiski noslēgtu vienošanos starp valstīm, kuru reglamentē starptautiskās tiesības neatkarīgi no tā, vai tā ir ietverta vienā vai divos, vai vairākos savstarpēji saistītos dokumentos, un neskatoties uz to konkrēto mērķi. 1994.gada 26.janvāra likumā ir dots cits, neveiklāks līguma jēdziens, ka starptautiskie līgumi –vienošanās - neatkarīgi no tā, kā nosauktas šīs vienošanās-, ko Latvijas Republika rakstveidā atbilstoši starptautisko publisko tiesību normām noslēgusi ar ārvalstīm vai citiem starptautisko tiesību subjektiem. Pēc šī skaidrojuma var saprast to, ka starptautiskie līgumi ir vienīgi Latvijas Republikas līgumi, kaut gan tā nebūt nav.
…
