Kravu pārvadājumi ar autotransportu iegūst pasaulē arvien lielāku nozīmi šā transporta elastīguma dēļ. Arī multimodālā transporta pārvadājumi parasti sākas un beidzas ar autotransporta izmantošanu.1
Ar jēdzienu “starptautiskie pārvadājumi” tiek saprasti kravu un pasažieru pārvadājumi starp divām un vairākām valstīm, kas tiek izpildīti, ņemot vērā šo valstu noslēgtos starptautiskos līgumus. Raksturīga īpašība šīs sfēras tiesiskajā regulējumā ir tā, ka tās pamatjautājumi tiek risināti starptautiskās transporta konvencijās.2
Šajā kursa darbā tiks apskatīts starptautisko autopārvadājumu tiesiskais regulējums un tā problēmas. Mana darba mērķis - aprakstīt starptautisko autopārvadājumu tiesiskais regulējums un tā problēmas. Lai sasniegtu iecerēto mērķi, apskatīju vairākus literatūras avotus par starptautiskajiem autopārvadājumiem.
Jāpiemin, ka materiāli šī darba tapšanā tika gūti no vairāku tiesību zinātņu doktoru izdotām grāmatām, Latvijas Republikā pastāvošo tiesību aktu un normatīvo dokumentu krājuma, kā arī no interneta www. lapām, bet kursa darba nobeigumā izdarīšu secinājumus, kas radušies darba gaitā, pētot un analizējot literatūras avotus.
Starptautiskie pārvadājumi — pārvadājumi, kurus veicot nepieciešams šķērsot Latvijas valsts robežu. Starptautisks kravu autopārvadājums – jebkura autotransporta līdzekļa pārvietošanās pa ceļu starp divām vai vairākām valstīm.
Autotransporta līdzeklis — transportlīdzeklis ar motoru (izņemot traktorus un pašgājējas mašīnas), kuru lieto pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem. Piekabes un puspiekabes tiek uzskatītas par autotransporta līdzekļa daļu;
Autopārvadātājs ir fiziska vai juridiska persona, persona, kas uz tiesiska pamata vada autotransporta līdzekli.
Kombinētais pārvadājums — kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe un puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā. Kombinētā pārvadājuma ietvaros brauciena sākuma (beigu) posmu veic pa autoceļu starp kravas iekraušanas (izkraušanas) vietu un tuvāko kravas iekraušanai (izkraušanai) piemēroto dzelzceļa staciju vai rādiusā, kas nepārsniedz 150 kilometrus taisnā līnijā no iekšējo ūdensceļu ostas vai jūras ostas, kur kravu iekrauj (izkrauj).…
