Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:140665
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.04.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  Starptautiskā tiesiskā atzīšana    4
2.  Valstu un valdību atzīšana un tās formas    5
3.  Valstu un valdību atzīšanas veidi, teorijas un doktrīnas    7
4.  Teritorijas, kurām nav savas pārvaldes    11
5.  Atzīšanas un neatzīšanas juridiskās un politiskās sekas    12
5.  Atzīšanas un neatzīšanas juridiskās un politiskās sekas    12
6.  Latvijas starptauiskā atzīšana    13
  SECINĀJUMI    16
  IZMANTOTIE AVOTI    17
Darba fragmentsAizvērt

1940.gadā pēc okupācijas un tai sekojošās aneksijas no PSRS puses Latvija de facto zaudēja savu neatkarību, taču no starptautisko tiesību viedokļa Latvija joprojām de iure pastāvēja kā starptautisko tiesību subjekts, ko atzina vairāk nekā 50 pasaules valstis. Vairākuma demokrātisko valstu piekoptā tā sauktā Baltijas valstu inkorporācijas neatzīšanas politika, kalpoja par tiesisko pamatu Latvijas neatkarības atjaunošanai 1991.gadā.
Konstitucionālais likums "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", ko 1991. gada 21. augustā pieņēma Augstākā Padome, deva politisku impulsu Latvijas neatkarības atjaunošanas starptautiskās atzīšanas sākumam. Ar šo aktu tika pasludināta pilnīga valsts neatkarība un atcelts Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija Deklarācijā noteiktais pārejas periods Latvijas valsts varas atjaunošanai de facto. No Konstitucionālā likuma pieņemšanas līdz 1991. gada beigām Latvijas neatkarības atjaunošanu un valstisko neatkarību atzina 92 valstis.

SECINĀJUMI
1) Valsts starptautiska atzīšana ir būtiska tādēļ, ka tikai atzīta valsts var iesaistīties starptautiskajā sabiedrībā ar starptautiskās personas tiesībām un pienākumiem.
2) Jaunajai valstij nav nepieciešama starptautiskā atzīšana tiktāl, cik tā ir gatava dzīvot starptautiskajā izolācijā, negrasās iesaistīties starptautiskajās attiecībās un baudīt tās priekšrocības, ko dod līdzdalība starptautiskajā valstu sabiedrībā. Tomēr jebkurā gadījumā jaunajai valstij jāievēro noteikumi, kuri pastāv starptautiskajā valstu sistēmā, un jāpakļaujas starptautisko tiesību principiem un normām.
3) Nav vispāratzītas starptautisko tiesību normas, kas regulētu valstu un valdību atzīšanas institūtu, tādēļ nevienai valstij nav pienākums atzīt kādu valsti. Tas ir atkarīgs tikai no pašas valsts gribas.
4) Būtiskākie vispāratzītie priekšnoteikumi, lai atzītu jaunu valsti ir rakstīti Montevideo 1933. gada Konvencijas par valstu tiesībām un pienākumiem 1. pantā. Praksē pārsvarā izmanto summāri izmanto Konvencijas 1. pantā minētos priekšnoteikumus ar citiem kritērijiem.
5) Valstu atzīšana ir būtiska tādēļ, ka tikai atzīta valsts aktus ņem vērā citā valstī, tikai atzītas valsts tiesas nolēmumus civillietās var tikt atzīti un izpildīti citās valstīs un neatzītas valsts pilsonim netiks sniegta tiesiskā palīdzība un pret viņu neizrādīs starptautisko pieklājību.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1331861
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties