Līdz 18. gadsimtam starptautisko atbildību uzskatīja par valsts suverenitātes pārkāpumu. Pirmie starptautiskās atbildības kodifikācijas mēģinājumi notika 19. gadsimtā, bet tie skāra tikai valsts atbildību par tās teritorijā notikušajiem ārvalstnieku tiesību pārkāpumiem militāro konfliktu, nekārtību vai nacionalizācijas rezultātā. Arī tie kodifikācijas mēģinājumi, kas pēc Pirmā pasaules kara notika Tautas Savienības ietvaros. Patiesībā skāra tikai ārvalsnieku tiesību pārkāpumus. Arī 1929. gadā Hārvarda universitātē izstrādāto projektu šajā sakarā sauc šādi „Valstu starptautiski tiesiskā atbildība par kaitējumu, kas to teritorijā radīts ārvalstnieku personībai un to īpašumam”.
Starptautisko tiesību sistēma un process ir komplicēts, niansēts un ne vienmēr satur vienkāršus risinājumus. Daļēji tāpēc, ka galvenie spēlētāji un tiesību īstenotāji ir valstis.
Valsts, kura deklarē vai no kuras izturēšanās redzams, ka tā starptautiskās tiesības nepildīs, pati sev paraksta nāves spriedumu, jo dabiski, ka citas valstis atturēsies no jebkāda kontakta ar to. Katrai valstij, ja tā grib visu valstu saimē darboties kā līdzīgs loceklis, jārespektē un jāievēro starptautiskās tiesības.…