Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:183589
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.12.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Zelta monētu standarts    3
  Zelta punkti    3
  Pirmā pasaules kara laikos "sadeg" zelta standarts    3
  Pēckara valūtas haoss    4
  Zelta stieņu standarta īsais mūžs    4
  Bretonvudsas valūtas sistēma    4
  Bretonvudsas sistēmas raksturojums    5
  Bretonvudsas valūtas sistēmas attīstība un sairšana    6
  Jamaikas valūtas sistēma    8
  Eiropas valūtas sistēma    9
  Valūtu kursu noteikšanas veidi    9
  Zelta monētu (stieņu) standarts    10
  Fiksētie kursi Bretonvudsas valūtas sistēmā    10
  "Tīrā peldēšana" Jamaikas sistēmā    10
  "Netīrā jeb regulējamā peldēšana"    10
  Valūtu kursu peldēšanas mehānisms    11
  Jauktā kursa noteikšana    11
  Piesaistīti kursi    12
  SDR grozs    13
  Lata kurss turpina augt    13
  Lata kurss un Latvijas ārējie ekonomiskie sakari    14
  Cenu mērogs un lata kurss    14
  Lata devalvācija un šausmu stāsts par tā sekām    15
  Jāizvērtē devalvācijas plusi un mīnusi    15
  Vai lata devalvācija sekmēs eksportu?    15
  Lata devalvācija un investīcijas    16
  Devalvācija un iekšējā tirgus aizsardzība    17
  Pirktspējas paritāte    18
  Nozīmīgi secinājumi    18
  Vienādi patēriņa grozi dažādās valūtās    18
  Nobeiguma pārdomas    19
Darba fragmentsAizvērt

Jo vairāk attīstās starptautiskās ekonomiskās attiecības (starptautiskā tirdzniecība, kredīts, tūrisms u.c), jo aktuālāka kļūst starpvalstu naudas norēķinu problēma. Visvienkāršāk un ērtāk būtu, ja katra valsts, katrs pilsonis kārtotu itin visus maksājumus pa plašo zemeslodi savā nacionālajā valūtā. Bet izrādās, ka tā ir utopija: ne visu valstu centrālo banku emitētās naudas zīmes partneris ņem pretī. Tiek prasīta brīvi konvertējama valūta. Šim jautājumam ir gara vēsture. Bet, lai saprastu norēķinus mūsdienās, to problēmas un untumus, kaut vai īsumā jāpakavējas pie problēmas jaunākajām iezīmēm.
Zelta monētu standarts.
No pagājušā gadsimta otrās puses līdz Pirmajam pasaules karam starptautiskie norēķini stabili balstījās uz tā saucamo zelta standartu. Starpvalstu naudas norēķinus kārtoja, pirmkārt, ar zelta monētām (ņemot vērā to svaru un zelta raudzi) un, otrkārt, ar banknotēm, ko brīvi varēja mainīt pret zelta monētām jeb stieņiem. Treškārt, norēķinus, it sevišķi starp bankām, valstīm, īstenoja zelta stieņos, kam bija precīzs svars. Šo sistēmu zelta standarta ietvaros sauc par zelta monētu jeb stieņu standartu. Šī sistēma bija parocīga, jo droši varēja plānot perspektīvu. Šādi norēķini sevišķas problēmas neradīja.
Ceturtkārt, centrālā banka uzturēja ciešu samēru starp savu zelta krājumu un iekšējo naudas (zelta monētu, pret zeltu apmaināmu banknošu) pieprasījumu.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties