Krīze valstī, bezdarbs, kas nospiež prātu un maku – ir gana daudz iemeslu, lai kāds aizdomātos par jautājumu, vai no parādsaistībām var izvairīties, nogaidot labākus laikus ārpus Latvijas.
Ja parādnieks vai viņa manta atrodas ārvalstīs, bet kreditors – Latvijā, parāda piedzīšanas veidu un iespējas nosaka vairāki faktori. Ja kreditoram jau ir spēkā stājies Latvijas tiesas spriedums, nozīme būs tam, vai šis spriedums ir atzīts ārvalstīs. Savukārt, ja aizdevējs nupat ir izšķīries par parāda piedziņu ar tiesiskiem līdzekļiem, tad svarīgi ir tas, kurai konkrētās valsts tiesa nodarbojas ar šīs lietas izskatīšanu.
Potenciālās parādnieka patvēruma zemes var iedalīt trijās kategorijās: Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, valstis, ar kurām Latvijai ir noslēgti tiesiskās palīdzības līgumi, un valstis, ar kurām šādu līgumu nav. Vismazākās iespējas aizbēgt no parādsaistībām ir kādā ES dalībvalstī, jo ES līmenī pastāv vairākas regulas, kas paredz vienotu kārtību gan prasību celšanai ārvalstīs, gan ārvalsts spriedumu izpildei, ja kreditoram jau ir spēkā stājies tiesas spriedums par parāda piedziņu. Uzņēmējam ir iespēja izmantot t.s. Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru – ja parādnieks neapstrīd prasījumu, izpildrakstu ātri un vienkārši, bez gariem tiesas procesiem var saņemt citā ES dalībvalstī. Taču, ja parādnieks nav gatavs padoties, pastāv arī diezgan efektīvs regulējums, kas ļauj ārvalstīs piedzīt parādus, kuru summa nepārsniedz 2000 eiro. Bez tam ES ietvaros ir relatīvi vienkārši noteikt to konkrēto valsti, kurā ir jāceļ prasība.
No t.s. trešajām valstīm Latvijai ir noslēgti tiesiskās palīdzības līgumi ar Krieviju, Baltkrieviju, Moldovu, Ukrainu, Uzbekistānu un Kirgīziju. Šie līgumi nosaka kā strīda piekritību, tā arī paredz kārtību spriedumu izpildei. Šajā gadījumā parādu piedziņa gan vairs nav tik vienkārša kā ES ietvaros.
Šobrīd saskaņā ar Civillikumu parādsaistības noilgst 10 gadu laikā, un šo laika periodu pilnā apmērā atjauno katrs aizdevēja atgādinājums parādniekam – ierakstīta vēstule, prasības celšana tiesā vai parādnieka izteikta prasījuma atzīšana. Tādējādi dokumenti var tikt bīdīti šurpu-turpu gadu desmitiem, un zaudē tas, kuram pirmajam pietrūkst pacietības.
Autores mērķis ir, izmantojot dažādus materiālus, apskatīt starptautiskās tiesiskās sadarbības civillietās regulējumu attiecībā uz parāda piedziņu Eiropas Savienības ietvaros.
Uzdevums ir salīdzināt nacionālo normatīvo aktu regulējumu ar Eiropas Savienības tiesību aktu regulējumu. Izpētīt, kā nosaka tiesu piekritību, kā notiek spriedumu atzīšana un izpilde civillietās, kā arī, kā notiek dokumentu izsniegšanas un pierādījumu iegūšanas process starptautiskā līmenī.
