Nupat ir sācies jauns gadsimts. Kāds tas paliks vēsturē? Šībrīža situācijā spriest par to, kas tieši notiek pasaules telpā, un būt par savu viedokli simtprocentīgi pārliecinātam ir grūti. Šķiet, ka pasaule pēc 20.gadsimta 80./ 90.gadu mijas vēl aizvien atrodas tranzītperiodā. Nav viegli raksturot, kāda šobrīd ir starptautiskās sistēmas uzbūve, taču noteikti vērā ņemama ir tās globalizācijas tendence.
Vispārināti starptautisko sistēmu varētu izteikt kā starptautiskās politikas aktieru savstarpējo attiecību kārtību, zināmu to spēku un ietekmes izkārtojumu. Termina rašanās ir saistīta ar reālistu pieeju starptautiskajai politikai, kas arī izskaidro to, ka apzīmējums starptautiskā sistēma vairāk tiek attiecināts tieši uz valstu savstarpējām attiecībām, valstu drošības un stabilitātes meklējumiem starptautiskajās attiecībās un to modeļos. Pieejas, kas radušās vēlāk kā reālisms, uz politiskās skatuves saskatījušas arī citus aktierus – starptautiskas organizācijas un pasaules sabiedrību – kas ietekmē valstu savstarpējās attiecības.
Starptautiskās sistēmas pamatā ir zināms valstu spēku līdzsvars, kas nosaka kārtību anarhistiskajā pasaulē. Tieši pasaules politikas anarhistiskā daba rada grūtības precīzi aprakstīt starptautiskās sistēmas stāvokli. Katra brīža spēku līdzsvaru starptautiskajā sistēmā nosaka pašregulācija.
Kā jau minējām, pastāv uzskats, ka starptautiskā sistēma atrodas pārejas periodā un ka šobrīd nav iespējam runāt par kādu no konkrētiem teorētiskiem spēku līdzsvara modeļiem. Daži domā, ka nākotnes tendence varētu būt monopolārs spēku līdzsvara modelis ar ASV kā vadošo valsti, daži pretēji šim viedoklim uzskata, ka nākotnes un jau tagad esošs modelis ir starpreģionālais spēku līdzsvara modelis. …