Pasaulē politiskie aktieri, valstis, arvien vairāk kļūst atkarīgi viens no otra – ekonomiski, militāri, sociāli. Pieaug savstarpējā integrācija un institucionalizācija.
Tieši tāpēc arī proporcionāli pieaug dažādu līgumu, grupējumu, organizāciju loma un ietekme. Sadarbība attīstās arvien jaunākos līmeņos. Šī savstarpējā sadarbība neietekmē tikai valdību līmeni, tā tieši ietekmē arī katru indivīdu. Tiek veidotas organizācijas, kura ne tikai darbojas kā konsultatīvi orgāni un institūcijas, bet arī spēj ieņemt izšķirošu lomu cilvēka dzīvē.
Šo iemeslu dēļ mēs nolēmām rakstīt par starptautiskajām organizācijām, konkrēti starpvalstu organizāciju lomu starptautiskajā organizācijā. Kā spilgtākais alianses piemērs ir Ziemeļatlantija līguma organizācija NATO. Kā zināms, tad NATO ir militāra organizācija, kuras dibināšanas mērķis bija miera uzturēšana, Rietumeiropas aizsargāšanas aukstā kara laikā un Eiropas procesu pārraudzīšana pārejai pēc aukstā kara. Kā zināms, mūsdienās samazinās karu skaits, bet pieaug konfliktu skaits, drošības un draudu attiecības atrodas nemitīgā mijiedarbībā – drošība jau pēc savas būtības ir reakcija uz nedrošību, nestabilitāti, neprognozējamību un potenciāliem uzbrukumiem.1 Tātad arī tagad ir aktuāls drošības jautājums, jo starptautiskajā arēnā procesi noris dinamiski un nekad nevar būt drošs par šo procesu norises deformāciju un sekām. Kā vēl viens būtisks iemesls, kāpēc izvēlējāmies rakstīt par NATO – tas ir 28. un 29. novembrī Latvijā gaidāmais NATO samits.…