Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:639889
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 29.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Vēsture    4
2.  Starptautisko operāciju iedalījums    5
3.  Starptautiskās operācijas    6
3.1  Noteikumi par starptautiskajām operācijām    6
3.2.  Dienējošo karavīru skaits    7
3.3.  Apmācības    8
3.4.  Finansējums    8
3.5.  Bojāgājušie un kompensācijas    8
4.  Secinājumi    10
  Izmantotā literatūra    11
Darba fragmentsAizvērt

Dalība Ziemeļatlantijas alianses organizācijā un Eiropas savienībā būtiski izmainīja Latvijas ģeopolitisko stāvokli un ārējo drošības vidi. Iekļaujoties NATO, Latvija ieguva drošības garantijas, ko sniedz Ziemeļatlantijas alianses kolektīvās aizsardzības sistēma. Iespējamie militārie draudi vienai no NATO dalībvalstīm tiek uzskatīti kā draudi visām NATO dalībvalstīm. Valsts aizsardzība vairs nav tikai nacionāls uzdevums, un Latvija ir līdzatbildīga par starptautisko drošību un tās stiprināšanu. Tādēļ Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) tiek gatavoti ne tikai Latvijas teritorijas aizsardzībai, bet arī līdzdalībai starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās ārpus Latvijas. Dalība miera uzturēšanas misijās bija viens no galvenajiem iemesliem pārejai no obligātā militārā dienesta uz profesionālo armiju.
Pēc iestāšanās NATO un atteikšanās no obligātā militārā dienesta tieši dalība misijās tiek uzskatīta par svarīgāko un sabiedrībai pamanāmāko Nacionālo bruņoto spēku uzdevumiem, jo ja gribam saņemt palīdzību no sabiedrotajiem, arī pašiem ir jāsniedz palīdzība citām valstīm. Latvijas karavīru dalība miera misijās, ņemot vērā mūsu bruņoto spēku skaitlisko sastāvu, ir vērā ņemama, tā tiek atzinīgi vērtēta arī no mūsu sabiedroto puses.
Gatavojoties dalībai NATO, Latvija ieguva vērtīgu pieredzi, kas tagad varētu būt noderīga citām valstīm, kuras ir uzsākušas aizsardzības sektora reformas un vēlas veidot ciešākas attiecības ar NATO un ES. Latvija īpaši aktīvi sadarbojas ar Dienvidkaukāza valstīm – Gruziju, Moldovu, Ukrainu. Sadarbības projekti tiek attīstīti arī ar Rietumbalkānu valstīm. Saglabājot tradicionālo divpusējo sadarbību ar valstīm, kas īsteno aizsardzības sektora reformas. Ārlietu Ministrija un NBS attīsta papildu sadarbību trīs galvenajos virzienos:
1.Partnervalstu un personāla apmācība (mācības BALTDEFCOL, Latvijas militārajās mācību iestādēs);
2.Konsultācijas partnervalstu aizsardzības resora ekspertiem reformu jautājumos;
3.Militāro spēju stiprināšana (partnervalstu bruņoto spēku izvērtējums, bruņojuma un ekipējuma dāvinājumi).…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties