Šajā darbā tiks vispārēji aplūkotas starptautiskās mantošanas tiesības - kādi principi darbojas tajā, kādus piemēro Latvija, kas regulē starptautiskās mantošanas tiesības.
Starptautiskās mantošanas tiesības ir mantošanas tiesības saskarsmē ar starptautisko elementu – ārzemnieku, citas valsts testamentu, mantu citā valstī, mantojuma atstājējs miris citā valstī. Konfliktus, kas tādos gadījumos rodas starp iekšzemes likumu, kas tiecas juridisko attiecību pakļaut sev, un ārzemes likumu, uz kuru atsaucas ārzemnieks, parasti mēdz novērst vai nu konvenciju kārtībā, vai ar vienpusīgām normām, ar kurām iekšējā likumdošana norobežo sava un sveša likuma piemērošanu. Tagad arī Latvijas cenšoties atvieglot šo procesu ir noslēgusi vairāku starptautiskus starpvalstu līgumu ar citām valstīm, kuros tiek noteikta mantošanas procesa kārtību tādējādi cenšoties vieglāk atrisināt konfliktus.
Kā arī tiks aplūkoti tiesību institūti, kas ir saistīti ar īpašuma tiesību pāreju nāves gadījumā un ir pazīstami citās valstīs, bet nav Latvijā pazīstami, piemēram, Trasta institūts, kurš Latvijā ir daļēji atpazīstams.