Sekojot starptautiskajām valūtas un finanšu attiecībām Latvijas kontekstā pēdējo divdesmit gadu laikā, var izdalīt divus to attīstības posmus – laiku, kad Latvija atguva neatkarību un laiku, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Starptautiskās valūtas un finanšu attiecības Latvijā aktuālas kļuva Pagājušā, 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvija atguva neatkarību un sāka veidoties un attīstīties privātais sektors. Iedzīvotājiem radās iespēja dibināt uzņēmumus, paplašinājās ekonomiskie sakari ar ārvalstīm, radās saskarsme ar ārzemju valūtām, jo bija nepieciešams mainīt vienas valsts valūtu uz otru.
Starptautiskās valūtas attiecības un tirgus ir svarīgs rādītājs, lai valstī ieplūstu ārvalstu investīcijas, jo ar operācijām attīstītā valūtas tirgū pastāv iespējas minimizēt valūtas risku, kas pastāv pat augsti attīstītās valstīs.
Starptautiskās valūtas attiecības ir attiecību kopums, kas saistās ar naudas kā „pasaules naudas” izmantošanu, kas ietver sevī tirdzniecību, kapitāla migrāciju, peļņas pārtapšanu investīcijās, kreditēšanu un subsīdijas, tehnoloģiju apmaiņu, tūrismu, naudas pārskaitījumus valsts un privātajā sektorā.
Ārzemju investori, ienākot valstīs ar nestabilu ekonomiku, pirmkārt, izskata iespējas samazināt valūtas risku, kas saistās ar valūtas kursu svārstībām. Ir investori, kas, piemēram, nelabprāt investē līdzekļus valstī ar nestabilu nacionālo valūtu.
Pēc manām domām, lai attīstītos tautsaimniecība, nepieciešama valūtas, naudas, kapitāla, vērtspapīru un citu tirgu attīstība, kas vienkopus veido finanšu tirgu.
Starptautiskās valūtas un finanšu attiecības pēdējos gados ir aktuālas, attīstoties starptautiskajai tirdzniecībai, kā arī attīstoties tūrisma industrijai. …
