Katram indivīdam, katram uzņēmējam, katrai valstij ir vajadzīga citu palīdzība dažādos jautājumos un nav iespējams izdzīvot norobežojot sevi no ārējiem resursiem un idejām. Sevišķi tas attiecas uz savstarpēji atkarīgu pasauli, kur indivīda labklājība atkarīga no kopējās izvēles kā tiek izmantoti resursi un kā tiek veidota vide, kādas ir tiesības un kādas saistības tiek dalītas. Šādā kontekstā notiek kooperācija, ne tik daudz, ka citiem ir vajadzīga palīdzība, bet katra labklājība ir atkarīga no sadarbības. Gan uzņēmumu, gan valstu ekonomiskā darbība rada nepieciešamību sadarboties, lai veiksmīgi realizētu savus mērķus un attīstītos. Ar vien biežāk dažādas organizācijas, gan valstiskas, gan nevalstiskas, sadarbojas, slēdzot dažādus sadarbības līgumus un veidojot dažādus jaunus projektus. Tas viss notiek kopīgu mērķu dēļ, lai veiksmīgāk īstenotu ekonomiskās intereses. Kooperācija starp dažādiem dalībniekiem pēdējo 50 gadu laikā veidojas aizvien ciešāk un biežāk. Lai arī dalībnieki kooperējas, lai sasniegtu kādus kopīgus mērķus, tai ir arī savas negatīvās puses, kas kooperāciju bieži vien izjauc. Bet neskatoties uz to kooperācija turpinās un šobrīd attīstās aizvien vairāk. Ir dažādi tās dalībnieki un dažādi to sadarbības mērķi, bet būtībā tā tendēta uz kopīgu ekonomisku labumu gūšanu. Sadarbība veicina ekonomisko augšupeju, bet tā var samazināties, savtīgu interešu vai kādu citu apstākļu dēļ.
Kursa darba mērķis ir izpētīt starptautiskās ekonomiskās kooperācijas būtību, noskaidrot tās galvenos dalībniekus un to motivāciju kooperēties, kā arī izvērtēt starptautiskās ekonomiskās kooperācijas pozitīvās un negatīvās tendences un arī ietekmi uz pasaules ekonomisko attīstību.
…