Starptautiskās attiecības pēc Pirmā pasaules kara

Pasauli darīt miermīlīgāku I. pasaules karam neizdevās, tomēr dažās citās jomās tas izraisīja būtiskas pārmaiņas. Pirmkārt, tas spēcināja ticību centralizētas plānošanas un koordinēšanas iespējam. Kara laikā visu lielāko dalībvalstu valdības bija spiestas vadīt ekonomiku – regulēt rūpnieciskās ražošanas jaudu, ieviest stingru kontroli pār importu un eksportu un iespējami lietderīgi izmantot gan civilā, gan militārā spēka resursus. Otrkārt, karš izjauca pasaules tirdzniecībā iedibināto līdzsvaru. Kara laikā Eiropas preču eksports pašsaprotami samazinājās, tā, ka Japānas, Indijas un Dienvidamerikas kapitālistiem radās izdevība attīstīt rūpniecisko ražošanu pašu zemē. Tā nu pēc kara izrādījās, ka Eiropa ir zaudējusi lielu daļu senā tik droša noieta tirgus, turklāt bija kļuvusi par ASV parādnieci, jo ASV visa kara gaitā Antantei bija aizdevušas ievērojamas summas. Treškārt, karš ne vien ieviesa izmaiņas pasaules tirgū, bet arī izraisīja pasaules mēroga inflāciju. Lai apmaksātu izdevumus, karojošo valstiņu valdības bija ķērušās pie budžeta deficīta palielināšanas un laida klajā papīra naudu, kas preču trūkuma dēl pakāpeniski zaudēja vērtību. Inflāciju visvairāk izjuta vidusslānis. Ceturtkārt, neraugoties uz milzu grūtībām, karš daudzējādā ziņā vairoja brīvību. Eiropas valstīm tagad būtiski bija nepieciešams darbaspēks rūpnīcās un laukos, tāpēc valdības pēdīgi bija ar mieru atbalstīt sieviešu emancipāciju. Sieviešu nopelni kara laikā neapšaubāmi izskaidro faktu, ka 1918. gadā viņām beidzot tika piešķirtas vēlēšanu tiesības Lielbritānijā un ASV 1920. gadā.…