Jo vairāk attīstās starptautiskās attiecības, jo aktuālāka kļūst starpvalstu naudas norēķinu problēma. Visvienkāršāk būtu, ja katra valsts, katrs pilsonis kārtotu itin visus maksājumus pa plašo zemeslodi savā nacionālajā valūtā. Bet izrādās tā ir utopija: ne visu valstu centrālo banku emitētās naudas zīmes partneris ņem pretī. Tiek prasīta brīvi konvertējama valūta. Šim jautājumam ir gara vēsture. Bet, lai saprastu norēķinus mūsdienās, kaut vai īsumā jāpakavējas pie problēmas jaunākajām iezīmēm.
Mana darba mērķis ir noskaidrot, kas ir Starptautiskais Valūtas fonds un kāda ir tā nozīme Latvijas ekonomikā.
Uzdevumi mērķa sasniegšanai:
Izpētīt kāda ir Starptautiskā Valūtas fonda būtība, mērķi un darbības principi;
Noskaidrot kāda ir Starptautiskā Valūtas fonda finanšu un uzraudzības politika;
Apskatīt Starptautiskā Valūtas fonda sadarbības vēsturi ar Latviju;
Noskaidrot kāda nozīme Starptautiskajam Valūtas fondam ir Latvijas ekonomikā.
Darbā izmantota ekonomiskā literatūra latviešu valodā. Bez tam Starptautiskā Valūtas fonda darbības izvērtēšanai apzināti arī ārvalstu literatūras avoti.
Analīzei apkopoti Starptautiskā Valūtas fonda informatīvajā materiālā, Statistiskajā biļetenā par Latvijas Valsts finansēm uzrādītie dati.
Starptautisko Valūtas fondu 1994.gadā Brentonvudsā ASV dibināja 44 valstu pārstāvji. Starptautiskais Valūtas fonda dibināšanas mērķi bija izvairīties no cēloņiem, kas radīja 30.gadu pasaules ekonomisko krīzi, pēkšņām un neprognozējamām valūtas svārstībām. Starptautiskā Valūtas fonda darbība vērsta uz finansu sistēmas stabilitāti, tādēļ Fonds ir nevis kreditējoša, bet vairāk uzraudzības institūcija. Organizācija seko, lai dalībvalstis izstrādātu un ievērotu noteiktu „Uzvedības kodeksu”. Tā principi atļauj brīvu valūtas maiņu, paplašina starptautisko tirdzniecību , paredz pienākumu informēt par izmaiņām finansu un monetārajā politikā, kas varētu atstāt ietekmi uz citām valstīm, pēc iespējas pielāgojot šos principus Starptautiskā Valūtas fonda prasībām. Atšķirībā no Pasaules Bankas, kas kredītus piešķir tikai nabadzīgajām valstīm , Starptautiskais Valūtas fonds kreditē arī attīstītās valstis. Fonda kredīti tiek piešķirti ar nosacījumu, ka valstis veiks atbilstošas ekonomiskās reformas makroekonomisko problēmu novēršanai. Starptautiskais Valūtas fonds neietekmē dalībvalstu ekonomisko politiku. Fonda rīcībā nav mehānisma, kas piespiestu valsti ierobežot izdevumus kādai noteiktai rūpniecības nozarei. Vienīgā Starptautiskā Valūtas fonda prioritāte ir prasīt no dalībvalstīm atklātu monetāro un fiskālo politiku un pēc iespējas izvairīties no ierobežojumiem vietējās valūtas apmaiņai pret ārzemju valūtu, kā arī no maksājumiem citām dalībvalstīm.…
