-
Starptautiskais Ruandas kara noziegumu tribunāls
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Ruandas konflikta priekšvēsture | 4 |
1.1. | Pirmskoloniālais periods | 4 |
1.2. | Koloniālais periods | 4 |
1.3. | Neatkarības periods | 6 |
2. | Ruandas genocīds un tā sekas | 8 |
3. | Starptautisko organizāciju lēmumi genocīda noziegumu novēršanai | 10 |
4. | Starptautiskā Ruandas kara noziegumu tribunāla darbība un lēmumi | 12 |
4.1. | Tribunāla uzbūve | 12 |
4.2. | Tribunāla procedūra | 13 |
5. | Ruandas konflikta bēdīgi unikālie precedenti | 15 |
Nobeigums | 16 | |
Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 18 |
NOBEIGUMS
Detalizētāk iepazīstoties ar 1994. gadā īstenotā Ruandas genocīda vēsturi un tā aspektiem starptautisko publisko tiesību kontekstā, īpaši konflikta rezultātā pieņemto ANO Drošības padomes lēmumu veidot īpašus tribunālus efektīvai noziegumu pret cilvēci iztiesāšanai, jāsecina, ka:
1) Lai gan ANO uzdevums ir uzturēt starptautisko mieru un drošību, veicot efektīvus kolektīvus pasākumus, lai nepieļautu un novērstu miera apdraudējumu, apspiestu agresijas aktus vai citus miera pārkāpumus un saskaņā ar taisnīguma un starptautisko tiesību principiem mierīgiem līdzekļiem noregulētu un atrisinātu starptautiskus strīdus un situācijas, kas var kļūt bīstamas, izjaucot mieru, šo organizāciju bieži kritizē par nespēju sasniegt tās Statūtos minētos mērķus. Kaut gan Ruandā jau pirms konflikta, kas risinājās vienlaikus ar militārām darbībām, un paša konflikta laikā darbojās ANO Palīdzības misija Ruandai (UNAMIR), ANO kopējā darbība nespēja novērst valstī briestošo humāno katastrofu un tās milzīgos upurus. Tāpēc Ruandas konfliktu nereti min kā pierādījumu ANO nekonsekvencei un nespējai efektīvi rīkoties;
2) ANO Statūti ir vienīgā vienošanās par organizācijas darbības principiem, taču to formulējumi nereti ir izrādījušies pārāk neskaidri, plaši vai dažādi interpretējami. ANO dalībvalstu vidū pastāv atšķirīga nostāja par diviem sensitīviem starptautiskās politikas elementiem, kas tajā pašā laikā ir būtiski starptautiskās politikas principi, – valstu tiesības lietot spēku un to tiesības iesaistīties cilvēktiesību vai citu līdzīgu jautājumu risināšanā citu valstu jurisdikcijā. Ruandas konfliks ir viens no tiem, kuru ANO nespēja ne novērst, ne atrisināt – tas beidzās, faktiski atbildot “uz spēku ar spēku”, iesaistoties bruņotām tutsi grupām no citām reģiona valstīm. ANO Drošības padome neizmantoja tās statūtu VII nodaļā noteiktās iespējas pilnvarot militāra spēka lietošanu, lai novērstu konfliktu Ruandā, tomēr Ruandas konflikts izrādījās nežēlīgs pamudinājums ANO rīkoties jau pēc tā beigām un iniciēt īpašu tribunālu veidošanu, lai izmeklētu noziegumus pret cilvēci un sodītu vainīgos šo noziegumu pastrādātājus;
3) Ruandas konflikta rezultātā izveidotais Ruandas tribunāls pierādīja savu efektivitāti un pirmoreiz cilvēces vēsturē tika panākts apsūdzošs spriedums par genocīda noziegumiem, kā arī definēts, ka mērķtiecīga izvarošana ir noziegums pret cilvēci, bet seksuālā vardarbība – viens no genocīda veidiem.
…
Ir ļoti maz informācijas par notikumiem tagadējā Ruandas teritorijā līdz vācu kolonizācijai 19. gadsimtā. Zināms, ka pigmeju ciltis šajā teritorijā varētu būt dzīvojušas no astotā līdz trešajam gadu tūkstotim pirms mūsu ēras, kamēr Bantu (Dienvidu Āfrikas) tautas apmetās šajā teritorijā laikposmā no septītā gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 16. gadsimtam. Starp ieceļojušajām Bantu tautām divas visplašāk pārstāvētās bija hutu un tutsi. Tālaika Ruandas teritorijā dzīvojošie sākotnēji dzīvoja ciltīs, līdz 18. gadsimta sākumā ciltis apvienojās astoņās karaļvalstīs. Viena no tām – Ruandas karaļvalsts, kuru pārvaldīja tutsi Njiginja klans, kļuva par dominējošo reģionā, ātri vien paplašinot savu teritoriju, iekarojot apkārtējās karaļvalstis un asimilējot to iedzīvotājus. Ruandas karaļvalsts savu varenības virsotni sasniedza 18. gadsimta vidū, karaļa Kigeli Rvabugiri valdīšanas laikā. Tika nodibināta sava veida feodālā iekārta, kuras principi bija šādi: tutsi ļauj hutu izmantot savus lauksaimniecības dzīvniekus (varētu teikt – izīrē) apmaiņā pret darbu vai dienestu karaļvalsts armijā. Šāda situācija drīz vien radīja sabiedrības dalīšanos – tutsi kļuva par kungiem, kuriem piederēja zeme, lauksaimniecības dzīvnieki un līdz ar to arī vara, kamēr hutu nokļuva kalpu statusā. Tutsi nodrošināja hutu pārstāvjiem aizsardzību, zemi un lauksaimniecības dzīvniekus, pretī saņemot darbaspēku un daļu ražas. Sociālās reformas tāpat ierobežoja karaļvalsts iedzīvotāju privāto dzīvi – hutu vīriešiem bija stingri aizliegts stāties laulībā ar tutsi sievietēm, kamēr tusi vīrieši bieži vien par sievām ņēma hutu sievietes.
- Pirmā pasaules kara cēloņi un sociāli ekonomiskās sekas
- Sērijveida seksuālo noziegumu izmeklēšana
- Starptautiskais Ruandas kara noziegumu tribunāls
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Sērijveida seksuālo noziegumu izmeklēšana
Referāts augstskolai10
Novērtēts! -
Pirmā pasaules kara cēloņi un sociāli ekonomiskās sekas
Referāts augstskolai10
-
Latvijas kara muzejs
Referāts augstskolai16
-
Pirmā pasaules kara iemesli
Referāts augstskolai11
Novērtēts! -
Latviešu karavīri Otrā pasaules kara laikā Vācijas un PSRS bruņotajos spēkos: salīdzinošs vērtējums
Referāts augstskolai12
Novērtēts!