Kursa darba mērķis ir iepazīstināt ar ledus pētījumu vēsturi Baltijas jūrā un Latvijas piekrastē, kā arī parādīt to, kā šis darbs tiek veikts mūsdienās, un ko par ledus apstākļiem var secināt no apkopotajiem materiāliem. Mūsdienās tiek pielietoti dažādi moderni tehniskie līdzekļi, kā piemēram: mākslīgie pavadoņi, no kuriem iegūst kvalitatīvus un nepārprotamus satelītattēlus. Taču, kāds darbs gan bija jāveic pirms vairākiem simtiem gadu, vai tepat netālajā 1942.gadā! Par visiem šiem jautājumiem esmu pieminējusi savā darbā, taču tas ir tikai aizsākums un lielāku pētniecisku darbu vēlētos veikt bakalaura darbā.
Ledus apstākļu novērojumi Baltijas jūrā un Rīgas līcī ir aizsākušies jau samērā sen, tā kā tas bija nepieciešams, lai varētu veikt kuģošanu pa jūru. Tā, kā gar Baltijas jūras krastiem atrodas vairākas lielas un vēsturiski bagātas valstis, tad tieši tās veicināja šo pētījumu aizsākšanu. Starp tām bija tādas jūras lielvalstis kā Zviedrija, Dānija, Krievija, kurām bija nepieciešams zināt ledus apstākļus Baltijas jūrā. Iespējams, ka šo visu apstākļu ietekmē tieši Baltijas jūrā tika veikti pirmie speciālie novērojumi par ledus segu. To aizsākums tiek datēts ar XVI gadsimta vidu.
Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā ar visiem jautājumiem par ledus situāciju Rīgas līcī nodarbojās Jūrniecības departaments. Ledus apstākļu novērošanu Latvijas piekrastē Jūrniecības departaments bija iesācis 1920.gadā. Turpat par 20 gadu pētījumiem par ledus apstākļiem ir apkopoti vairāki šī departamenta izdevumi. Mūsdienās šo novērojumu un pētījumu darbu ir pārņēmusi Valsts Hidrometeoroloģijas pārvalde.
Starptautiskā Baltijas jūras koda aizsākumu varētu datēt ar 19.gadsimta sākumu. Šo kodu ieviesa darbībā, lai izmantotu ledus biļetenu sastādīšanā kā vissaprotamāko informācijas nodošanas formu. Pašreizējais kods ir ieviests 1981./ 82.gada ziemā. Kods ir ērts lietošanā un to saprot visi Baltijas jūras reģiona ledus speciālisti, tāpēc to tēlaini var uzskatīt par viņu vienoto valodu.
Pēc pagājušā gadsimta pieejamajiem materiāliem var secināt, ka 1941./42.gada ziema aukstuma ziņā izrādījās ekstrēmākā visā novērošanas periodā. Darbā ir apskatīti ledus apstākļi, gaisa temperatūra un citi parametri minētajā ziemā.
Visi izmantotie materiāli ir iegūti Valts Hidrometeoroloģijas pārvaldē (VHMP). Lielu atbalstu un palīdzību šī darba tapšanā ir sniedzis VHMP galvenais okeanologs, Dr.ģeog. Jānis Kostjukovs.
…
