Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | TŪRISMA NOZARES SPECIFIKA UN NOZĪME | 5 |
1.1. | Tūrisma jēdziens | 5 |
1.2. | Tūrisma veidi | 8 |
1.3. | Starptautiskais tūrisms Latvijā | 10 |
2. | LATGALES TŪRISMA RESURSU UN ĀRVALSTU PIEREDZES ANALĪZE | 15 |
2.1. | Latgales reģiona apraksts | 15 |
2.2. | Latgales tūrisma iespējas | 16 |
2.3. | Latgales tūrisma resursi un vide | 17 |
2.4. | Latgales tūrisma attīstībai saistošie dokumenti | 20 |
2.5. | Ārvalstu pieredzes analīze | 21 |
3. | LATGALES REĢIONA TŪRISMA IESPĒJAMIE ATTĪSTĪBAS VIRZIENI | 24 |
3.1. | Sakrālā tūrisma attīstīšana augstākā pakāpē | 24 |
3.1. | Slēpņošanas izmantošana tūristu piesaistei | 26 |
3.1. | Medību un makšķerēšanas tūrisma piedāvājums | 33 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 42 | |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 46 | |
Pielikumi | 48 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Projektā veicot analīzi izdarīti šādi secinājumi:
1. Apskatot statistiskos datus par tūrisma nozari, var secināt, ka tūrisms kļuvis par organizētu biznesu visā pasaulē, kā arī pateicoties cilvēku pieaugošajām vēlmēm atpūtas industrija ir spējusi attīstīties līdz tagadējam līmenim.
2. Pēc teorijas un nozares literatūras analīzes datiem tūrisms ir lielākais darba devējs pasaulē.
3. Nozarei ir sešas specifiskas pazīmes: augstas izmaksas, sezonalitāte, viegla ienākšana/iziešana, savstarpēja atkarība, iespaids uz sabiedrību un ārējo iespaidu šoks.
4. Valsts ekonomikā lielāka nozīme ir tūrisma finansiālai vērtībai, ir svarīgi izvērtēt, cik tūristi iztērē vidēji dienā un cik ilgu laiku vidēji pavada, apmeklējot citu valsti.
5. Latvijas tūrisma valsts politikas galvenie mērķi ir uzlabot tūrisma nozares konkurētspēju un, veicinot ilgtspējīgu tūrisma izaugsmi, radīt jaunas darba vietas, sekmēt reģionu līdzsvarotu attīstību, saglabāt kultūrvēsturisko un dabas mantojumu, veicināt sabiedrības sociālo integrāciju.
6. Ekonomisko situāciju Latgalē raksturo tā pati tendence, kas ir visā valstī gan attiecībā uz ekonomisko augšupeju, gan krīzi. ekonomiskā situācija Tomēr ekonomiskā situācija Latgalē ar tai piemītošo pozitīvo attīstības tendenci ir sliktāka nekā Latvijā vidēji
7. Tūrisma iespējas Latgalē, šobrīd, lielā mērā ir pieejamas līdzīgas kā pārējā Latvijā. Tūrisma piedāvājuma klāsts no uzņēmēju, pašvaldību puses līdzīgi, kā citos Latvijas reģionos piedāvā tādus pašus tūrisma un aktīvā tūrisma, izklaides veidus, zirgu staļļi, kvadriciklu trases, ūdens atpūta, putnu vērošana u.t.t.
Balstoties uz secinājumiem izstrādāti priekšlikumi:
Priekšlikumi sakrālā tūrismam:
8. Sakrālā tūrisma objektiem jāpievieno tautā nozīmīgi „svētie” objekti, vēsturiskās svētvietas. Piemēram, jāatlasa 50 nozīmīgi šāda veida objekti, Tas radītu dažādību tūrisma piedāvājumā (sakrāls gan reliģiskā nozīmē, gan tautas tradīciju saglabāšanas ziņā) un reizē norādītu uz šādu vietu nozīmību Latgalei un Latvijai.
9. Katrai pašvaldībai savā teritorijā jāizvieto zīmes, norāde par tautas „svētajiem” un „svētvietām”. Zīmes jāuzstāda pie objektiem, autoceļu malās, un pie informatīvajiem tūrisma stendiem.
10. Veicināt uzņēmēju ieinteresētību uz to sakrālā tūrisma tūristiem, kuri apmeklē tūrisma objektus. Līdzīgi, kā Indijā, kur uzņēmēju darbība, kas ir tendētā uz labumu gūšanu nākotnē – ilgtermiņā - netieši reklamējot sevi, piedāvājot savu produktu izmēģinājuma formā vai par simbolisku samaksu, sakrālā tūrisma punktos tā veicinot savu biznesu. Tomēr līdztekus tam vecinājusi arī tūristu pieplūdumu un ienākumus no tūristiem.
11. Latgali (Aglonu) iekļaut lapā religious-tourism.com, kā saiti uz baznīcas mājas lapu (šādā mājas lapa arī jāizveido, bet pagaidām var popularizēt visitaglona.lv), lai popularizētu pasaulē, šī ir viena no vadošajām interneta lapām, kurās tūristi atrod informāciju par sakrāliem galamērķiem.
12. Latgales tūrisma asociācija, sadarbojoties ar nozares speciālistiem, varētu izveidot Latgales reģionam savu piedāvājumu „The World Religious Travel Expo” izstādei uz prezentēt sevi, kā jauno sakrālo centru Austrumeiropā. Pēc tam attiecīgos materiālus un prezentāciju parādīt arī tuvējo katolicisko valstu – Lietuvas, Polijas un Vācijas – tūrisma izstādēs.
Priekšlikumi slēpņošanas tūrismam:
13. Izveidot vismaz 100 slēpņošanas punktus Latgalē izejot no tūrisma viedokļa nozīmīgās vietās, kuras ir nozīmīgi un interesanti kultūrvēsturiski objekti, tādējādi spēles dalībniekiem ļaujot iepazīties ar Latgales skaistumu.
14. Izvietot daudz multislēpņu, kuru atklāšanas ķēdītē iesaistīt Latgales pilsētu tūrisma informācijas centrus. Pasākumu varētu veikt Latgales tūrisma asociācija sadarbojoties ar pašvaldībām un slēpņošanas aktīvistiem. Kopējais priekšlikumu ieviešanas laika periods būtu minimums viens gads, bet atdevi varētu just tuva ko 2 gadu laikā.
…
Darbs sastāv no trim daļām, secinājumiem un astoņiem pielikumiem. Pirmajā daļā apskatīta tūrisma nozares specifika, veidi un starptautiskā tūrisma raksturojums Latvijā. Otrajā daļā sniegts Latgales tūrisma resursu, veidu un iespēju šī brīža raksturojums, savukārt trešajā daļā sniegti citu valstu piemēri tūrisma iespēju attīstīšanā, kā arī aprakstīti secinājumi un priekšlikumi tūrisma attīstībai Latgalē, kā arī prognozes par tūrisma attīstību tuvākajos gados.
-
Eiropas Savienības atbalsts lauku tūrisma attīstībai Latvijā
Referāts13 Tūrisms, viesmīlība, Starptautiskās organizācijas, Ekonomika
- Starptautiskā tūrisma attīstība Latgalē
- Tūrisma plānošana pašvaldību līmenī. Rucavas pagasts
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Eiropas Savienības atbalsts lauku tūrisma attīstībai Latvijā
Referāts augstskolai13
-
Tūrisma plānošana pašvaldību līmenī. Rucavas pagasts
Referāts augstskolai8
-
Tūrisma attīstības gaita un tā nozīme tautsaimniecībā
Referāts augstskolai31
-
Tūrisma attīstības tendences Latvijā
Referāts augstskolai55
-
Tūrisma ietekme uz ekonomiku
Referāts augstskolai42